Valsts ģimnāzija – tas ir īpašs skolas statuss, ko iegūst, izpildot virkni prasību un gadu gaitā apliecinot augsto latiņu skolēnu izglītošanā. Šī kvalitātes zīme pirms sešiem gadiem piešķirta arī Talsu Valsts ģimnāzijai.
Skola realizē piecas izglītības programmas: vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programmu, humanitārā un sociālā virziena programmu, vispārizglītojošā virziena programmu, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, kā arī pamatizglītības otrā posma (7.– 9. klase) izglītības programmu. Pirms kāda laika mācību iestādē sekmīgi noslēdzies akreditācijas process. Skolas sasniegumu un panākumu klāstā ir neskaitāmas godalgotas vietas dažāda mēroga olimpiādēs, kā arī, piemēram, iegūto A līmeņa novērtējumu (augstākais novērtējums eksāmenos) skaits Talsu Valsts ģimnāzijā un Talsu rajonā kopumā apliecina, ka ģimnāzijas audzēkņu rezultāti ik gadus ir izteikti augstāki par vidējiem rādītājiem rajona vidusskolās, tas ir, 43% no kopējo A rezultātu skaita ir saņēmuši tieši ģimnāzijas audzēkņi. «Skola ir uzņēmusi pareizu kursu,» rezumē latviešu valodas un literatūras un kulturoloģijas skolotāja Gita Ernstsone. Tiesa gan, viņa atzīst – skolai nav gājis secen izglītojamo skaita sarukums, un jāteic, ka ar šo skaudro faktu saskaras ne mazums izglītības iestāžu. «Nav garantijas, ka nākamajā mācību gadā spēsim nokomplektēt trīs 10. klases, un nav izslēgta iespēja par atsevišķu klašu apvienošanu,» norāda G. Ernstsone.
Skola papildus izglītošanās procesiem nav atstājusi novārtā arī ārpusstundu aktivitātes. Ģimnāzijā savu varēšanu un intereses var pārbaudīt dažādos pulciņos, kā arī jau vairākus gadu aktīvi darbojas skolēnu pašpārvalde, kuras galvenais uzdevums ir rūpes par skolas sabiedrisko dzīvi. Šobrīd pašpārvaldes prezidenta amatu ieņem Ieva Indriksone. Lai arī šie jaunie pienākumi jaunietei uzticēti nesen, Ieva akcentē, ka ar galvenajiem darba uzdevumiem jau aprasts, turklāt ne jau visi pienākumi gulst uz viņas pleciem vien – kopumā pašpārvaldes darbā iesaistīti 40 skolēni. Šajā mācību gadā organizēta Skolotāju diena, Miķeļdienas tirdziņš, 10. klašu skolēnu iesvētības. «Piemēram, Skolotāju dienas vadmotīvs bija savdabīga pedagogu atmaskošana, proti, par katru skolotāju skolēni sagatavoja aprakstu. Uz pasākumu pedagogi ieradās maskās. Mēs nolasījām aprakstu, un pēc tā pedagogam bija sevi jāpazīst. Kad skolotājs sevi pazina, tā teikt, viņa maska krita,» stāsta pašpārvaldes prezidente. Viņa piebilst, ka pasākums palicis spilgtā atmiņa, jo «tas deva skatu no malas pašam uz sevi un saviem kolēģiem».
Bet pavisam nesen skolā norisinājās viens no gada vērienīgākajiem sarīkojumiem Zemene, kurā sevi varēja izpaust ikviens, kuram tuva ir dziesma un mūzika jebkurā žanrā. Zemene interesentus kopā pulcēja jau ceturto gadu pēc kārtas, turklāt ar katru gadu gan dalībnieku, gan apmeklētāju skats aug. Pašpārvalde Ziemassvētku priekšvakarā realizēja arī ieceri par labdarības koncertu, kur visa saziedotā nauda tika tērēta Strazdes bērnunama iemītnieku apdāvināšanai.
Bet ideju aizmetņi ir vēl par kādu pasākumu. «Ideja ir aizgūta no Koru kariem, mēs gan tos sauksim par Klašu kariem, kur klases varēs parādīt savu domu lidojumus, jo tiks vērtēta ne tikai dziedātprasme, bet arī dziesmas teatrālā pasniegšana,» akcentē Ieva.
Ģimnāzijas audzēkņi iesaistās arī pārrobežu aktivitātēs, piemēram, projektā Eiroskola, kur Eiropas Parlamentā novembra beigās vienkopus tikās vairāki simti jauniešu, lai diskutētu par Eiropas Savienībai svarīgiem jautājumiem. No ģimnāzijas turp devās 24 skolēni. Un, kā atzīst audzēkņi, tas bija ne tikai lielisks veids, kā pārbaudīt savas angļu valodas prasmes, bet arī iespēja prezentēt Latviju, savu skolu.