Neapdomība uz dzelzceļa var maksāt dārgi

Ceturtdaļa aptaujāto vecāku nekad nav pārrunājuši ar saviem bērniem, kā pareizi uzvesties dzelzceļa tuvumā, šķērsot ceļu, pārbrauktuvi, liecina SKDS pētījums. «Diemžēl, bet iedzīvotāji neaizdomājas, ka dzelzceļš ir paaugstināta bīstamības zona un neapdomīga rīcība var beigties ar nelaimes gadījumu,» uzsver valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) iekšējās komunikācijas vadītāja Māra Baumane.

«Vilciens ir ērts transporta līdzeklis – atnāk laikā, atiet laikā, tajā daudz sēdvietu, tas neiekļūst sastrēgumos, vilciens ir arī viens no zaļākajiem un dabai draudzīgākajiem pārvietošanās līdzekļiem, bet, atrodoties dzelzceļa tuvumā, jāievēro elementāri drošības noteikumi.»

Brīvā vaļā

LDz iekšējās komunikācijas vadītāja ir gandarīta, ka šogad statistika par nelaimes gadījumiem dzelzceļa tuvumā bērnu un jauniešu vidū (līdz 18 gadiem) rāda apaļu nulli. «Piemēram, pērn statistika nebija tik iepriecinoša. 2010. gadā cieta pieci jaunieši, no tiem četri gāja bojā. Galvenie iemesli bija atrašanās pārāk tuvu sliedēm, kad tuvojās vilciens, kā arī runāšana pa telefonu un mūzikas klausīšanās, izmantojot audio austiņas, brīdī, kad šķērso sliedes. Šīs ierīces novērš uzmanību, un notiek nelaime,» teic M. Baumane.

Atgādināšana ir zināšanu māte. Tāpēc LDz pārstāve iesaka vecākiem drošības jautājumus regulāri atgādināt atvasēm, it sevišķi tagad, kad klāt vasaras brīvlaiks un «nereti skolēni uzvedas kā telēni, kas tikuši brīvā vaļā – neskatoties ne pa labi, ne kreisi, ar riteni, kājām vai motorolleru šķērso sliedes».

Sīkumi, bet der iegaumēt

Kas tad ir galvenie priekšnoteikumi, kā uzvesties dzelzceļa tuvumā, uz perona? «Pirmkārt, nešķērsot sliedes, kad tuvojas vilciens, jo vilciens brauc tikai taisni, ar lielu ātrumu, tas nevar apbraukt apkārt vai strauji nobremzēt. Vilcienam bremzēšanas ceļš var būt pat kilometru garš. Otrkārt, sliedes šķērsot tikai atļautās vietās – uz gājēju pārejām, tuneļos, uz tiltiem, pārbrauktuvēm, un tajā brīdī būtu vēlams nerunāt aizrautīgi pa mobilo telefonu vai neklausīties skaļu mūziku, kā rezultātā var nedzirdēt tuvojošos vilcienu. Treškārt, nekāpt pāri vai nelīst zem stāvošiem kravas vilcienu vagoniem. Vilciens negaidīti var uzsākt kustību. Ceturtkārt, nestāvēt pārāk tuvu sliežu ceļam, jo vilciena radītā vēja plūsma ir ļoti stipra un cilvēks var tikt parauts zem vilciena riteņiem.»

Arī braucot un atrodoties vilcienā, dažus elementārus drošības noteikumus nenāktu par skādi likt aiz auss, piemēram, neliekties ārā pa vilciena logu. «Pirms kāda laika bija gadījums, kad, klātesot abiem bērna vecākiem, trīs gadus vecs bērns izkrita no vilciena. Par laimi, vilciens vēl atradās pieturā un bērnu noķēra garāmgājējs,» stāsta M. Baumane. «Viss iepriekšminētais ir viegli iegaumējams, bet par šīm lietām bieži vien aizdomājas tikai tad, kad notikusi nelaime. Informatīvās filmas Lai dzīvo bērni ceturtajā daļā kāda puiša, kuru traumēja vilciens, mamma atzina, ka nekad nebija aizdomājusies, ka tik elementāras drošības prasības jāpārrunā ar 17 gadus vecu pusaudzi. Izrādās – vajadzēja,» uzsver M. Baumane.

Drošības stundas

Par to, kā pareizi uzvesties dzelzceļa tuvumā, LDz atgādina, ne tikai izdodot informatīvus bukletus un rādot īsfilmas, bet arī bērnudārza un skolas audzēkņiem rīkojot drošības stundas. «Ja skola atrodas tālu no Rīgas un skolēniem nav iespējams nokļūt galvaspilsētā, braucam ciemos pie viņiem un stāstām par šiem jautājumiem, kā arī informējam, kādas sekas var būt, apzināti uz sliedēm liekot dažādus priekšmetus vai apmētājot braucošu vilcienu. Drošības stundas organizējam arī Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. Šajā mācību gadā apmācībās piedalījušies vairāk nekā 400 skolēnu. Bet vasarās parasti šo stundu aktīvi apmeklētāji ir dažādu nometņu dalībnieki un bērnu namu audzēkņi,» teic M. Baumane. Savukārt rudenī ir iecere piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā Drošības nedēļā un kopā ar Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Katastrofu medicīnas centra pārstāvjiem vienu dienu doties pie Liepājas skolu audzēkņiem, lai izklaidējošā un izglītojošā veidā informētu par dažādiem ar viņiem un līdzcilvēkiem saistītiem drošības aspektiem. Šādu viesošanos iecerēts veidot kā tradīciju, katru gadu apmeklējot kādas pilsētas mācību iestādes.

***

UZZIŅAI

Latvijas dzelzceļš (LDz) sadarbībā ar izdevniecību Jumava izsludina radošo konkursu 5.–12. klašu skolēniem Labāk radošs nekā pārdrošs!

«Aicinām skolēnus uzrakstīt piedzīvojumu stāstu, detektīvu, noveli, epifāniju vai uzzīmēt komiksu, bilžu stāstu par drošu uzvedību dzelzceļa tuvumā un atsūtīt to mums! Darbā attēlotie notikumi var būt gan patiesi reālajā dzīvē piedzīvoti, gan izdomāti, dzirdēti un pierakstīti. Galvenais, lai ir aizraujoši lasīt!» mudina LDz Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Antra Birzule-Ģermane.

Bērni var strādāt kopā ar saviem klasesbiedriem un draugiem. Kolektīvi veiktie darbi vērtējumā saņems papildu punktus. Darba apjoms – līdz 40 000 rakstu zīmēm. Darbu iesniegšanas termiņš ir 1. novembris.

Labākie darbi tiks publicēti grāmatā un saņems arī citas balvas no konkursa organizētājiem. Plašāka informācijas par konkursu atrodama mājas lapās www.ldz.lv un www.jumava.lv.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.