Rūpīgāka izvēle

© Ojārs Lūsis

Cilvēki daudz mērķtiecīgāk izvēlas, ko studēt, un nav gatavi tērēt laiku un naudu, uzsākot studijas programmā, kurā viņi īsti nesaredz savu aicinājumu vai reālas darba iespējas, novērojusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča.

«Neskatoties uz to, ka valstī joprojām ir augsts bezdarbs, šogad izteikti filiālē interesējas dažādu nozaru darba devēji un apjautājas, vai nav kāds piemērots kandidāts, ko ieteikt viņu uzņēmumam. Interese ir gan par pedagogiem, gan par citu profesiju pārstāvjiem, kuri savus arodus apgūst filiālē,» norāda R. Karloviča, piebilstot – tas ir spilgts apliecinājums, ka darba devēji ir novērtējuši akadēmijas piedāvājuma kvalitāti.

Lielākā daļa studentu papildus mācībām jau strādā, un diploms viņiem ir kā balsts, kas ļauj nostabilizēties darba tirgū vai pakāpties pa karjeras kāpnēm. Nereti darba devējs, lai nebūtu jāšķiras no darbinieka viņa nepietiekamās kvalifikācijas dēļ, iesaka uzsākt izglītošanās procesu. «Un tad nu kopā ar studentu mēģinām rast kompromisu, lai viņam mazāk vajadzētu kavēt darbu, bet arī mācības neciestu. Ja darba devējs ir pretimnākošs, kompromisu allaž var atrast.»

Par darba devēju interesi pārliecinājusies arī 2. kursa studente Egita Ose, kas līdztekus studijām strādā pirmsskolas izglītības iestādē Cīrulītis. «Iestādes vadība ne reizi vien ir teikusi, ka meklē jaunus pedagogus, ar speciālajām izglītībām. Kad valstī notika masveida darbinieku atlaišana, šis process skāra arī mani. Sapratu – ja negribu slaucīt ielas, jāatsāk izglītošanās ceļš. Skolotājas darbs man šķitis saistošs jau kopš bērnības, tāpēc arī iestājos attiecīgā programmā. Nebija man papildu līdzekļu, tāpēc izvēlējos ko tuvāk mājām, turklāt tādējādi varēju savienot darbu ar studijām. Savu izvēli nenožēloju, jo studijas man ir devušas ne tikai kvalitatīvas un mūsdienīgas zināšanas, bet arī cēlušas manu pašapziņu, ka to, ko vēlos, varu arī īstenot. Darbā šo un to varu pamācīties no pieredzējušajām kolēģēm, bet ir ne mazums lietu, ko varu ieteikt viņām, jo mūsdienu bērni ir atšķirīgi no tiem, kas bērnudārzu apmeklēja 80. gados,» uzsver E. Ose.

Skolas absolvente Gunita Šternberga, Kuldīgas Centra vidusskolas sekretariāta vadītāja, atzīst, ka tieši studijas ļāvušas labāk izprast sava darba specifiku. «Vispirms uzsāku darba gaitas, tad pieteicos studijām, palīdzēja nostabilizēties darbā. Pozitīvi vērtējama arī iespēja filiālē apgūt divu līmeņu augstāko izglītību, jo tas paver vēl papildu iespējas. Labprāt studētu vēl tālāk, bet, tā kā arī vīrs ir uzsācis studijas filiālē, jāpagaida. Filiālē redzama izteikta tendence studēt ģimenēm – kā viens no ģimenes uzsāk, tā ar šo slimību saslimst arī pārējie,» saka G. Šternberga.

Kuldīgas filiālei rit jau 15. darbības gads, filiāle par studentu trūkumu sūdzēties nevar un pirmajā kursā pat vērojams pieaugums. «Pērn izveidojās divi kursi, šogad jau četri, un pie mums šajā akadēmiskajā gadā izglītības ceļu uzsākuši topošie pedagogi (divas grupas), uzņēmēji un cilvēku resursu vadītāji vai biroja administratori. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ar katru gadu pieaug studējošo skaits no tikko vidusskolu beigušajiem. Arī jaunieši ir novērtējuši un ģimenes izspriedušas, ka studijas tuvāk savām mājām ir neatsverams ekonomisks ieguldījums ģimenes budžetā un studiju procesa kvalitāte ne ar ko neatšķiras no Rīgā esošajām augstskolām,» teic R. Karloviča.

Svarīgākais