Vēl nepilni divi mēneši, līdz Vācija atcels noteikumus, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to no 1. maija Vācijas darba tirgus būs atvērts arī Latvijas iedzīvotājiem.
Neatkarīgā aptaujāja cilvēkus, kas jau uzkrājuši pieredzi, strādājot Vācijā, un guvuši atziņas par tās darba tirgus raksturīgākajām iezīmēm.
Madara Petrovica stāsta, ka devusies prom no Latvijas, jo vēlējusies dzīvē ko pamainīt. Viņa atceras, ka "Rīga bija kļuvusi par šauru, sabiedrība likās pārāk agresīva, sapratu, ka to es mainīt nespēšu, tādēļ jāmeklē vieta, kur vienkārši es pati jūtos labāk. Vācija likās sirdij vistuvākā jau no bērnības, pat nezinu, kādēļ. Turklāt otrajai pusītei bija daudz lielākas iespējas Vācijā kā ārstam. Uzskatu, ka Latvijā ārstus nenovērtē gan valsts, gan sabiedrība un arī alga ir tikai simboliska." Madaras nodarbošanās ir sienu apgleznošana. Viņa pārliecināta, ka Vācijā darbu atrast ir viegli. Par galveno darba meklēšanā māksliniece norāda tieši vācu valodas zināšanas.
Jautājot par sadzīvisko lietu izmaksām, Madara atklāj, ka "dzīvokļa vai mājas īres maksu nosaka reģions. Es dzīvoju Vācijas pilsētā Duisburgā, šeit vidēji jārēķinās ar piecsimt eiro vienkāršam dzīvoklim (ieskaitot komunālos maksājumus). Pārtika ir lēta, ja Latvijā kāds produkts maksā latos, tad šeit jārēķina tikpat eiro. Bet Vācijā produkti ir kvalitatīvāki – gurķis smaržo kā gurķis un tomāti kā tomāti. Esmu ievērojusi, ka šeit veikalos bieži ir atlaižu dienas, tad drēbes, elektroniku un citas sadzīviskas lietas var iegādāties krietni lētāk nekā parasti." Madara pārliecināta, ka Latvijā atgriezties neplāno, par galveno minot: "Esam atraduši, to ko meklējām – dzīves kvalitātes uzlabošanos."
Veselība un valodas prasme
Ervīns Žaleilis pirms četriem gadiem nolēma, ka gribētu pastrādāt kādu darbu ārzemēs. "Tolaik daudzi devās peļņā uz ārzemēm, arī es nodomāju pamēģināt. Lai gan Latvijā man bija darbs, no citiem dzirdēju, ka ārzemēs var nopelnīt vairāk. Biju dzirdējis labas atsauksmes par darbu Vācijā, tādēļ devos uz darbā iekārtošanas firmu, lai sameklētu darbu Vācijā. Mans darbs ir gaļas apstrādes cehā. Strādājot šādu darbu, iztieku bez vācu valodas zināšanām. Taču primārais, ko ieteiktu tiem, kuri dodas darbā uz Vāciju, kaut nedaudz iemācīties šīs valsts valodu. Noteikti jābūt labai veselībai, jo daudz ir tādu darbu, kurus vācieši piedāvā darīt tāpēc, ka paši nedarītu, tie ir fiziski smagāki darbi." Dzīvokļa izmaksas Ervīnam nodrošina starpniekfirma, tāpēc tā mēneša maksa ir simt eiro par trīsistabu dzīvokli sešiem cilvēkiem. Tāds pats dzīvoklis gadījumā, ja tas ir jāmeklē pašam, maksā sešsimt eiro (cenā iekļauti komunālie maksājumi).
"Protams, gribas atgriezties Latvijā. Taču, kamēr savā valstī es nevarēšu nopelnīt līdzvērtīgu algu, domāju, ka palikšu Vācijā. Uzskatu, kamēr ir veselība, tikmēr jāizmanto iespēja nopelnīt. Esmu arī iegādājies dzīvokli Latvijā, ja gadījumā atgriezīšos, lai būtu savas mājas, pagaidām to izīrēju pazīstamiem cilvēkiem. Tiem, kuri vēlas augstāku dzīves līmeni, noteikti ieteiktu doties uz Vāciju. Te alga būs krietni lielāka," stāsta Ervīns.
Jūtas sociāli nodrošināta
Savukārt Lāsma Rimkeviča uz Vāciju braukusi kopā ar draugu, kurš turp devies strādāt, šobrīd abi Vācijā audzina nesen dzimušo atvasīti. Viņa pārliecināta, ka darbu Vācijā atrast ir viegli, taču ne visiem iebraucējiem vācieši vēlas piešķirt darba atļauju. Izplatītākās iebraucēju nodarbes ir māju uzkopšana, auklītes darbs, veco ļaužu apkopšana. "Darba atļaujas saņemšanā priekšroka ir vāciešiem. Ja nevar saņemt atļauju, tad nākas kārtot dokumentus, lai kļūtu par pašnodarbināto. Tas ir gana birokrātisks process. Turklāt, īrējot dzīvokli, ir nepieciešams papīrs par oficiālu darbu, kā arī jāmaksā divas vai trīs īres mēneša maksas uz priekšu. Jā, vācieši ir piesardzīgi. Neteiktu, ka šeit dzīvo daudz latviešu. Latviešus šajā valstī īpaši nemanu. Par atgriešanos noteikti nedomāju, jo te jūtos sociāli nodrošināta."
Sāk kā auklīte
Vācijā jau desmit gadu dzīvo arī Ilze Andropa. Viņa stāsta, ka astoņpadsmit gados vēlējusies dzīvē kaut ko mainīt, tāpēc izvēlējusies doties strādāt ārpus Latvijas. "Kādreiz Latvijā rādīja vācu filmas, vēl būdama skolniece, sajūsminājos par šo valodu. Izvēlējos doties uz Vāciju, lai iemācītos valodu, kas mani tik ļoti bija apbūrusi. Mans pirmais darbs bija auklītes darbs. Taču jau pēc sešiem mēnešiem biju spiesta pamest valsti, jo nebiju nokārtojusi darba atļauju. Pēc tam devos strādāt uz Portugāli. Taču ļoti vēlējos atgriezties savā pirmajā darbavietā. Tā arī notika, sakravāju koferi un devos atkal uz Vāczemi. Nācās kārtot gana daudz papīru, lai nokārtotu darba atļauju, taču es to ieguvu. Sākumā biju mājkalpotāja, uzkopu mājas un birojus. Vēlāk jau kļuvu par biroja darbinieci. Ja cilvēkiem ir mērķis, ko tieši vēlas darīt Vācijā, tad noteikti ir vieglāk. Šeit darbu var dabūt, tikai svarīgi zināt vācu valodu un savus mērķus," norāda Ilze.
***
VIEDOKĻI
Vai, jūsuprāt, Vācijas darba tirgus atvēršana atstās ietekmi uz Latvijas darba tirgu?
Katrīna Ošleja, Talentor Latvia vecākā partnere:
– Domāju, ka Vācijas darba tirgus atvēršana noteikti atstās ietekmi uz Latvijas darba tirgu. Iespējams, varēsim novērot otru nozīmīgu emigrācijas vilni, kas būs līdzīgs tam, kā savulaik cilvēki izceļoja uz Lielbritāniju un Īriju. Pēc pēdējiem statistikas datiem, kas tika publicēti medijos, 30% iedzīvotāju 2009. gadā dzīvoja no sociālajiem atbalstiem. Pieņemu, ka 2010. gadā šo cilvēku skaits pieauga, jo daudzi turpināja zaudēt darbu. Šobrīd lielai daļai cilvēku ir beigušies bezdarbnieku pabalsti. Cilvēki ir izmisuši un dosies prom, lai uzturētu savas ģimenes.
Pārsvarā cilvēki dosies veikt parasto profesiju darbu, kas neprasa īpašu kvalifikāciju un izcilas valodas zināšanas. Otra amatu grupa varētu saistīties ar IT jomu, jo Eiropā ir augsts pieprasījums pēc šiem speciālistiem. Trešā amatu grupa būs saistīta ar medicīnu – medmāsas un ārsti, kuriem Latvijā ir iegūta Eiropas līmenim atbilstoša izglītība un zemas atalgojuma prasības salīdzinājumā ar vietējiem speciālistiem
Nākotnē (ja nemainīsies valdības makroekonomikas politika – 5 gadu perspektīva) tas iespaidos Latvijas darba tirgu šādā veidā: pirmkārt, trūks nekvalificēta darbaspēka, un šajā sektorā atalgojums celsies, otkārt, uzņēmējiem nebūs iespējams tik viegli atrast vēl lētāku darbaspēku no citām valstīm, jo šobrīd Latvijas atalgojuma līmenis jau ir kopumā zemāks nekā Baltkrievijā un Krievijā, līdz ar to grūti saredzēt, kā no šīm valstīm varēs pievilināt darbaspēku, treškārt, Latvijā būs arvien mazāk iedzīvotāju.
Mēs paši nestrādājam ar projektiem, kuru ietvaros vestu darbiniekus ārpus Latvijas. Tomēr esam pamanījuši, ka jau šobrīd Vācijā sāk uzdarboties uzņēmīgi latvieši, kuri piesaista savus tautiešus vienkāršo profesiju darbam – kā slimnieku un vecu cilvēku aprūpe, auklīšu darbs, kas bieži vien nozīmē nelegālu nodarbinātību un nesamaksātus nodokļus. Pamatlīmeņa profesijām parasti nav nozīmīgu kompetenču prasību, izņemot valodas pamatzināšanas un vēlmi pašaizliedzīgi strādāt.
Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors:
– Domāju, ka Vācijas darba tirgus atvēršana pavisam nedaudz ietekmēs Latvijas darba tirgu. Latvijā vācu valodas pratēju ir salīdzinoši mazāk nekā angļu un tie, kuri ir vēlējušies un varējuši pamest Latviju, lai dotos daba meklējumos uz ārzemēm, lielākoties to jau ir izdarījuši. Arī Vācijas ietekmīgās arodbiedrības un sabiedrība neapstāsies pie tā, ka, aizsargājot savu darba tirgu no imigrantiem, ir noturējuši to slēgtu līdz pēdējam datumam. Zinot to, kā Vācija rūpējas par sava darba tirgus aizsardzību, visticamāk arī turpmāk tiks noteikti dažādi ierobežojumi no profesionālo arodbiedrību puses sakarā ar ārpus Vācijas iegūtu pieredzi un izglītību. Tāpēc labs veids, kā iekarot Vācijas tirgu, būtu sniegt pakalpojumus attālināti – kā tas ir iespējams, piemēram, IT jomā.
Latvijas darbaspēks peļņā uz Vāciju varētu doties lauksaimniecības darbos, kur vācu valodas zināšanas labā līmenī nav nepieciešamas, jo arī ģeogrāfiskais izvietojums Vācijai ir labvēlīgāks nekā Anglijai – uz turieni var aizbraukt ar savu transportu un nevajag pirkt aviobiļetes. Tomēr lielākā daļa Vācijas darba tirgus iekarotāju no Latvijas būs tādi, kuri šobrīd ir palikuši bez darba Īrijā, jo tur ekonomika ir piedzīvojusi strauju lejupslīdi.
Pašmāju darba meklētāju interese par Vācijas darba tirgu pagaidām ir neliela, jo līdz šim, lai aizbrauktu strādāt uz Vāciju, bija jāiziet visai sarežģīta birokrātiskā procedūra. Kā būs pēc pirmā maija, to rādīs laiks. Bet, tā kā Vācijas darba tirgū ir izteikts veselības aprūpes darbinieku trūkums, jau vairākus gadus Latvijā aktīvi rosās rekrutēšanas kompānijas no Vācijas, izvietojot plakātus ar darba piedāvājumiem slimnīcās, piedāvājot darbu visu līmeņu medicīnas speciālistiem – no ārstiem un medicīnas māsām, līdz pat veco ļaužu pansionātu aprūpes darbiniekiem. Piedāvājumi ir vilinoši – pārvākties uz dzīvi Vācijā ar visu ģimeni un citi labumi. Tomēr atsaucība šiem piedāvājumiem nav liela, jo tiek prasītas vācu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī. Arī atalgojuma līmenis, kas tiek piedāvāts ārstiem Vācijā, nav konkurētspējīgs ar ārstu atalgojumu Apvienotajā Karalistē. Arī formalitāšu netrūkst – lai varētu uzsākt darbu Vācijā ārsta profesijā, process no darba sludinājuma izlasīšanas līdz darba uzsākšanai Vācijā līdz šim prasīja pat pusgadu.
Līga Vasila, I.D.E.A. personāla vadības konsultante un praktiķe:
– Jebkura liela darba tirgus atvēršana Eiropas Savienības teritorijā pašreizējā situācijā var un, visticamāk, ietekmēs Latvijas darba tirgu. Vēl jo vairāk ja runa ir par Vāciju, kas ir pievilcīga ar valodu, sociālām garantijām un salīdzinoši augstāku ekonomisko stabilitāti. Vācija var šķist arī pieņemama kā pastāvīga dzīvesvieta, turklāt Vācijā jau šobrīd dzīvo zināms skaits latviešu, pie kuriem varētu doties Latvijā palikušie radi un draugi, kuriem nebūs izdevies atrast darbu dzimtenē. Vācijā esošie un jau strādājošie tautieši, iespējams, varēs palīdzēt arī ar darba un mājokļa atrašanu, kas nav maznozīmīgi, pārceļoties uz dzīvi ārvalstīs. Jebkurš aizceļotājs nozīmē nodokļu maksātāja zaudējumu un nodokļu sloga palielināšanos palicējiem.