Paziņojot, ka neatbalstīs nevienu no Saeimā ievēlēto partiju izvirzītajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam, No sirds Latvijai ar saviem septiņiem mandātiem kļuvusi teju par neproporcionāli ietekmīgu spēku šajā procesā. Par to, vai tas darīts tīši vai vienkārši tā sanācis, var diskutēt, bet aizklātais balsojums šai partijai var dot varu prezidentu ievēlēt jau pirmajās vēlēšanās.
Bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā partija No sirds Latvijai apvainojusies uz iedomīgo koalīciju un, atsaucot savu Valsts prezidenta amata kandidātu Gunāru Kūtri, paziņoja, ka vēlēšanās, kas gaidāmas 3. jūnijā, balsos pret visiem pieteiktajiem kandidātiem – lai tie nāktu no koalīcijas vai opozīcijas partijām.
Aizvadītajā piektdienā sabiedrība uzgavilēja, ka kādreiz par vienu no lielākajām afērām dēvētajā digitālās televīzijas lietā apsūdzētie saņēmuši reālus sodus. Tomēr prieks par tiesiskuma uzvaru pār šīs zemes varenajiem varētu būt pāragrs – visticamāk, visi par vainīgiem atzītie spriedumu pārsūdzēs.
20 000 bēgļu, kuri laimīgāku rītdienu cer sameklēt, iekļūstot Eiropas Savienībā, nākamajos divos gados šāda iespēja varētu tikt dāvāta. Tā iecerējusi Eiropas Komisija (EK). Latvijai uzņemamo bēgļu skaits vēl nav zināms, visticamāk, ka tas būs relatīvi mazs. Tomēr Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava jau tagad aicina samazināt bēgļiem izmaksājamo ikmēneša pabalstu.
Ignorējot sākotnēji pausto atbalstu idejai par vienotu koalīcijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, Nacionālā apvienība (NA) šim amatam nolēmusi virzīt Egilu Levitu, kurš esot apliecinājis gatavību uzņemties šā amata pienākumus.
Pēc tam, kad aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis kļuvis par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības kandidātu Valsts prezidenta amatam, radot pārsteidzīgu priekšstatu par koalīcijas saliedētību, par sevi atgādina Nacionālā apvienība (NA), solot, ka tā spītīgi turēsies pie sava kandidāta – Egila Levita. Šāda nostāja būtiski iedragā R. Vējoņa izredzes tapt ievēlētam pirmajā balsošanas kārtā un vispār amatā.
Par spīti tam, ka Saeimā nebeidz rimt runas par to, ka aizsardzības ministram Raimondam Vējonim būs grūti savākt nepieciešamo deputātu atbalstu, lai kļūtu par Valsts prezidentu, tieši balsojums par viņu liecinās par koalīcijas spēju saglabāt valdību pašreizējā formējumā.
Tuvojoties dienai, kad Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī Vienotībai, pildot savus solījumus, būs jāatklāj savi īstenie Valsts prezidenta amata kandidāti, politiskās intrigas ugunskuram ogles piemet arī Saskaņa.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nedēļu pirms tam, kad viņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija atklās savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, atklāti paziņojis, ka labprāt kļūtu par prezidentu.
Aizraujoties ar Latvijas valstiskuma ilgtspējas nostiprināšanu, mūsu valstsvīri aizvadītajos 25 gados novārtā pametuši ne mazāk svarīgu valsts drošības aspektu – tās iedzīvotāju labklājību. Tā, vērtējot mūsu valsts attīstību, rezumē kādreiz tās nākotni noteikušie politiķi.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai piedēvē svarīgāko lomu nākamā Valsts prezidenta meklējumos, nolēmusi ieturēt īsteni teatrālu pauzi un savu kandidātu augstākajam valsts amatam atklāt tikai 11. maijā – nedēļu pirms oficiālā termiņa, kad partijas var iesniegt kandidātus, un nepilnu mēnesi pirms tam, kad saskaņā ar likumu Saeimai par prezidenta kandidātu jānobalso pirmajā kārtā. Politiskais spēks arī cer domubiedrus atrast opozīcijā.
Par 3,6 miljonu eiro atmazgāšanu aizdomās turētā Saskaņu pārstāvošā deputāte Regīna Ločmele-Luņova apsver iespēju nolikt deputāta mandātu. Lai pieņemtu lēmumu, daudz laika viņai nebūs nepieciešams, atzīst deputāte.
Augstāko tiesu (AT) jau kādreiz vadījušā Andra Guļāna kandidatūra šim amatam daudziem šķiet tīkamāka, taču tiesību eksperti un arī vairākums politiķu sliecas atbalstīt ne mazums kritizēto pašreizējo AT priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Vai I. Bičkovičs gūs nepieciešamo parlamenta atbalstu, rādīs laiks.
Uz pārvēlēšanu amatā virzītā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera medību biedri Saeimā pārstāvētajās partijās ir radījuši dažus jautājumus, taču nekas neliecina, ka tie spēs ietekmēt viņa pārvēlēšanu. Viņam ir atbalsts gan valdošajā koalīcijā, gan opozīcijā.
Māņu spēlē ar iespējamajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam pievienojusies vēl viena kārts – Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Vienotība nenoliedz, ka eirodeputāts patiešām varētu būt viens no reālākajiem partijas kandidātiem, jo citiem politiskā spēka valdes sēdēs piesauktajiem kandidātiem neizdosies gūt pat partijas biedru atbalstu. Taču pašlaik kandidātu rotaļā visi gaida Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) gājienu.
Latvijas vēstnieks NATO, bijušais ārlietu ministrs un valsts sekretārs Māris Riekstiņš līdz ar Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu, iespējams, būtu vieni no cienījamākajiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu. Taču arī viņš nespētu gūt pietiekamu atbalstu Saeimā, turklāt nekas neliecina, ka diplomāts pats gribētu kļūt par prezidentu.
Par spīti oficiāli paustajam koalīcijas viedoklim, ka nākamo Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt tikai un vienīgi ar pašu spēkiem, un Nacionālās apvienības īpašajam uzstādījumam, ka šim procesam nevajadzētu pat tuvumā laist opozīcijā esošo Saskaņu, aizvien vairāk pazīmju liecina, ka bez šā politiskā spēka dalības nākamā prezidenta vēlēšanās neiztikt.
Cīņā par Valsts prezidenta amatu Latvijas Reģionu apvienības kandidātam Mārtiņam Bondaram parādījies pirmais oficiālais konkurents. Kaut arī ir skaidrs, ka par prezidentu, iespējams, piepalīdzot Saskaņai, vienosies koalīcijas partijas, arī No sirds Latvijai izvirzījusi savu kandidātu valsts augstākajam amatam – bijušo Satversmes tiesas vadītāju Gunāru Kūtri.
Viens no labākajiem līdz šim piesauktajiem nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem daudzu politiķu acīs ir jurists un Satversmes preambulas tēvs, Nacionālās apvienības pagaidām vienīgais kandidāts šim amatam Egils Levits. Taču arī viņš līdzīgi citiem iepriekš Neatkarīgās slejās aprakstītajiem potenciālajiem kandidātiem nespētu gūt ne nedalītu koalīcijas atbalstu, ne salasīt trūkstošās balsis opozīcijā.
Daži Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas deputāti, šķiet, nespēj iedomāties labāku veidu, kā piesaistīt elektorāta uzmanību kā vien ar neadekvātu rīcību. Vēl nesen par pastiprinātu sabiedrības uzmanību frakcijai rūpējās bijušais aktieris Artuss Kaimiņš, bet tagad stafeti pārņēmis frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
«Es būtu gatava kandidēt uz šo amatu, jo šobrīd esmu vairāk pieredzējusi nekā 2006. gadā, kad tiku oficiāli izvirzīta,» šā gada februārī teica Vienotību pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Taču viss liecina, ka arī viņai nebūs lemts gods tapt izvirzītai. Uz to trešdienas rītā netieši norādīja arī premjerministre Laimdota Straujuma.