Idejas vārdā nacionāļi šķeļ koalīciju
Ignorējot sākotnēji pausto atbalstu idejai par vienotu koalīcijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, Nacionālā apvienība (NA) šim amatam nolēmusi virzīt Egilu Levitu, kurš esot apliecinājis gatavību uzņemties šā amata pienākumus.
Nenoniecinot Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstītā Raimonda Vējoņa kandidatūru, nacionāļi uzskata, ka prezidentam nav jābūt saistītam ar politiskajām partijām.
Saskaņā ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara teikto, partijai pieņemt lēmumu par E. Levita izvirzīšanu bijis ārkārtīgi viegli, jo visai frakcijai viņš patiešām šķietot piemērotākais kandidāts. «Mēs būtu netaisni pret saviem vēlētājiem, ja nedarīsim visu, lai viņu ievēlētu,» saka R. Dzintars.
«No partijām neitrāls kandidāts, politiski pieredzējis un kompetents eksperts, labs orators ar izcilām svešvalodu zināšanām, cienīts Latvijā un starptautiskā sabiedrībā, Latvijas patriots, kurš savu nacionālo stāju daudzu gadu garumā ir apliecinājis darbos,» Nacionālā apvienība raksturo E. Levitu.
R. Dzintars arī apgalvo, ka atbalstu apvienības kandidātam jau pauduši vairāki koalīcijas partneru pārstāvji un atlikušajās nedēļās līdz prezidenta vēlēšanām apvienība izvērsīšot kampaņu, lai atbalsts kļūtu vēl lielāks.
R. Dzintars gan atzina, ka ideālajā variantā koalīcijai vajadzēja vienoties par vienu kandidātu, tomēr pašlaik koalīcija runā vismaz par diviem kandidātiem. Politiķis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāvienojas, ka koalīcijā nākamajos balsošanas posmos atbalstītu kandidātu, kurš pirmajā vēlēšanu kārtā gūst lielāku atbalstu.
Ja izdotos vienoties par vienu kandidātu, tas būtu vislabākais ceļš, «tomēr diez vai izteikti politisko kandidātu virzīšana no kolēģu puses ir kompromisa meklējums», piebilda apvienības līderis.
Jautāts, vai apvienība, ignorējot koalīcijas partneru viedokli, nebaidās destabilizēt valdību, Roberts Zīle atteica, ka E. Levita virzīšanai uz prezidenta amatu nav nekādas ietekmes uz koalīciju, jo viņš nav nevienas politiskās partijas pārstāvis. «Tam ir cita dimensija,» norādot uz nepolitiska prezidenta priekšrocībām, teica politiķis. Viņš arī cer, ka, ievēlot E. Levitu, viņš prezidenta amatā varētu noturēties arī uz otro termiņu.
Vienotībā un ZZS, runājot par E. Levita izredzēm tapt ievēlētam, valda skepse. Un viens no pieņēmumiem vēsta, ka nacionāļi E. Levitu maldina, solot lielu deputātu atbalstu, tikai tādēļ, lai neievēlētu R. Vējoni. Arī Saeimas lielākajā frakcijā Saskaņā netic, ka E. Levitu atbalstīs vismaz 51 deputāts, kas ir minimālais skaits, lai prezidents tiktu ievēlēts.
Apzinoties, ka viņu kandidāts netiks ievēlēts, spēlē tomēr iesaistījusies arī Saskaņa. Tā valsts augstākajam amatam izvirzījusi Sergeju Dolgopolovu. Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs skaidro, ka sava kandidāta izvirzīšana partijai ļauj iesaistīties diskusijā un šādi aktualizēt tai svarīgos programmatiskos jautājumus.
Saskaņa skaidro, ka S. Dolgopolova kandidatūra izvirzīta, jo viņam ir milzīga politiskā pieredze, arī strādājot izpildvarā Rīgas domē un vadot nozīmīgu komisiju Saeimā, un ļoti augsta autoritāte sabiedrībā.
Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka atbalsts izvirzītajam kandidātam tiek gaidīts no visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām. Arī S. Dolgopolovs, atsaucoties uz pieredzi Rīgas domē, norādīja uz iespējamajiem pārsteigumiem gaidāmajā balsojumā.