Bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā partija No sirds Latvijai apvainojusies uz iedomīgo koalīciju un, atsaucot savu Valsts prezidenta amata kandidātu Gunāru Kūtri, paziņoja, ka vēlēšanās, kas gaidāmas 3. jūnijā, balsos pret visiem pieteiktajiem kandidātiem – lai tie nāktu no koalīcijas vai opozīcijas partijām.
«Kūtris atsauca savu kandidatūru, un frakcija nolēma, ka šajās vēlēšanās nevirzīs savu kandidātu. Mums nav pieņemama tā koalīcijas pozīcija, ka nedrīkstot pieļaut prezidenta ievēlēšanu ar opozīcijas partiju balsīm. Ļausim koalīcijai nostrādāt līdz galam ar tiem noteikumiem, kurus tā izvirzījusi,» pēc kopīgās No sirds Latvijai frakcijas un valdes sēdes paziņoja I. Sudraba.
Jautāts par savas izvēles motivāciju, G. Kūtris paskaidroja, ka laikā, kad partija viņu virzīja šim augstajam amatam, par savu kandidātu bija paziņojusi tikai Latvijas Reģionu apvienība – Mārtiņš Bondars. Tāpēc licies pašsaprotami, ka arī No sirds Latvijai jāiekļaujas šajā politiskajā sacīkstē. Taču turpmākā koalīcijas rīcība viņam nav šķitusi pieņemama.
«Katrā konkrētā situācijā ir jāvērtē nosacījumi. Kad virzīja mani, citu kandidātu nebija, tikai Bondars. Tad koalīcija pateica, ka viņiem ir svarīgi virzīt tikai savu kandidatūru, nevis frakciju sēdēs apspriest visu partiju izvirzītos. Tāpēc izlēmu, ka nav nozīmes iet šajā procedūrā, kurā ir pilnīgi skaidrs balsu sadalījums,» saka G. Kūtris.
Bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja apgalvojums par «pilnīgi skaidro balsu sadalījumu», visticamāk, ir pārsteidzīgs, jo aizvadītajā nedēļā atklājās, ka pat koalīcija nespēj vienoties par vienu kopīgu kandidātu valsts augstākajam amatam.
Nacionālā apvienība paziņoja, ka neatkāpsies no saviem principiem un neatbalstīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto, Vienotības atbalstīto aizsardzības ministru Raimondu Vējoni.
Turklāt nav arī pārliecības, ka gan Vienotību, gan ZZS pārstāvošie parlamentārieši patiešām atbalstīs publiski atbalstīto R. Vējoņa kandidatūru. Publisko solījumu laušanu vieglāku padara arī prezidenta vēlēšanu kārtība. Proti, deputāti balsos, uz biļeteniem nenorādot savu vārdu, – aizklātajā balsojumā.
Vairāki deputāti gan paziņojuši – lai pierādītu, ka pilda savus solījumus, tie dokumentēs savu balsojumu un uzrādīs kolēģiem, interesentiem vai pat publicēs internetā.
Pret šādām aktivitātēm gan iebilst ZZS zaļo flangu pārstāvošais Ingmārs Līdaka, kurš vadīs Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru. Viņš neiebilst, ja deputāti dokumentēs savu balsojumu, taču pārtrauks vēlēšanas, ja deputāti plātīsies ar uzņemtajiem vēlēšanu biļeteniem. «Ir jāievēro procedūra, es nevēlos, lai tas viss pārvērstos par farsu,» saka politiķis.
No sirds Latvijai deputātiem gan nebūšot jāatskaitās par savu balsojumu, pierādot, ka ievērots frakcijā pieņemtais, visu atbalstītais lēmums. «Šeit ir pieauguši cilvēki, un ceru, ka katrs rīkosies saskaņā ar saviem vārdiem,» demonstrējot neiedragājamu uzticību saviem partijas biedriem, saka I. Sudraba.
Izņēmuma kārtā atbalstīt citu kandidatūru būs ļauts Ringoldam Balodim, kas savu atbalstu Nacionālās apvienības izvirzītajam Egilam Levitam publiski paudis, pirms frakcija nolēma balsot pret visiem kandidātiem. Taču, ja E. Levits kādā no vēlēšanu kārtām izkritīs, tad R. Balodis sekos frakcijas lēmumam un balsos pret ikvienu atlikušo Valsts prezidenta amata kandidātu.
Bez R. Vējoņa, E. Levita un M. Bondara cīņai par prezidenta amatu pieteikts arī Saskaņas kandidāts Sergejs Dolgopolovs. Taču pat Saskaņa apzinās, ka viņš ievēlēts netiks, bet kandidatūru izvirzījusi, lai pierādītu, ka partijai ir atbilstoši cilvēki arī šim amatam.
