Kas prezidenta amata kandidātu makos?

© Scanpix

Valdošā koalīcija tikai pirmdien izlems, kuru no saviem kandidātiem virzīt Valsts prezidenta amatam.

Kritēriji, kuriem vajadzētu atbilst nākamajam prezidentam, koalīcijā ir gana izplūduši, bet, ja noteicošais būtu vēlme un, iespējams, arī spējas uzņemties maksimāli daudz pienākumu, tad no esošajiem pretendentiem vispiemērotākais būtu Liepājas mērs Uldis Sesks.

Viens no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidātiem ieņem trīspadsmit amatus, šādi tāli aiz sevis atstājot pārējos kandidātus. Tiesa, visi amati vairāk vai mazāk saistīti ar viņa pašreizējo amatu. Un pilnīgi iespējams, ka gandrīz četrpadsmit gados, kopš viņš ir ostas pilsētas mērs, iemaņas vadīt vērā ņemamo saimniecību tikai zēlušas.

Starp pašreiz zināmajiem kandidātiem U. Sesks ir arī turīgākais vīrs. Viņam divos uzņēmumos pieder kapitāldaļas 25,2 tūkstošu eiro vērtībā un pērnā gada izlaiduma personīgais auto Subaru WRX. Nebaltai dienai skaidrā naudā uzkrājis 4,5 tūkstošus eiro, bet drošākā vietā – bankās noguldījis 16,87 tūkstošus. Arī ieņēmumi aizvadītajā gadā viņam bijuši augstākie starp pretendentiem – 96,7 tūkstoši eiro, tikai 40 tūkstošus no tiem viņam uzdāvinājusi māte. Taču patiesais U. Seska kapitāls meklējams aizdevumos. Savus parādniekus viņš gaida atdodam 520,9 tūkstošus eiro.

Arī otrs turīgākais pretendents uz valsts augstāko amatu ir ZZS pārstāvis – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Lielākā daļa viņa kapitāla – 221,9 tūkstoši eiro ieguldīti Eiro rezerves fondā.

Bankā R. Vējonis noguldījis 87,6 tūkstošus eiro un 1040 ASV dolāru, bet algā aizvadītajā gadā saņēmis 31,7 tūkstošus eiro.

Turīgāko pretendentu trijnieku uz Valsts prezidenta amatu noslēdz Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. Banku kontos viņš nav noglabājis pietiekami lielu summu, lai to vajadzētu uzrādīt, bet spējis aizdot 12 tūkstošus ASV dolāru un 42,6 tūkstošus eiro, savukārt, kopš 2014. gada nogales strādājot Saeimā, pērn algā viņš saņēmis 4,2 tūkstošus eiro. Arī parādu viņam nav, bet ir kapitāldaļas divos uzņēmumos 2617 eiro vērtībā. Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA PBK, kas savulaik iesaistījies naftas izpētes urbumu veikšanā Baltijas jūrā.

Vienotības pretendents Artis Pabriks ar vērā ņemamiem ieguldījumiem vai aizdevumiem lepoties nevar, taču viņam ir relatīvi mazs parāds (19,2 tūkstoši eiro), kā arī uzkrājumi skaidrā naudā – 1900 eiro – un noguldījumi bankās – 17 tūkstoši eiro un 389 ASV dolāri. Savukārt algā, strādājot Latvijā, 2014. gadā viņš saņēmis 18,6 tūkstošus eiro.

Turklāt jāņem vērā, ka kopš pagājušās vasaras A. Pabriks ir Eiropas Parlamenta deputāts, kurš algā ik mēnesi saņem 8020 eiro, neskaitot dažādas piemaksas.

Nosacīti vissliktākais finansiālais stāvoklis ir No sirds Latvijai izvirzītajam kandidātam Gunāram Kūtrim. Kaut arī bankās viņš noguldījis 45,6 tūkstošus eiro, nebaltai dienai skaidrā naudā uzglabā piecus tūkstošus eiro, bet algā pērn saņēmis 22,35 tūkstošus eiro, balansu viņam pamatīgi bojā 206,9 tūkstošu eiro parāds.

Ārpus vērtējuma paliek pagaidām nenosauktais Saskaņas kandidāts un Nacionālās apvienības favorīts Egils Levits. Pēdējais tāpēc, ka jau kopš 2004. gada viņš ir Eiropas Savienības tiesas (EST) tiesnesis, kura ienākumu deklarāciju Neatkarīgajai tā arī neizdevās atrast. Zināms vien tas, ka EST tiesneša alga ir aptuveni 20,8 tūkstoši eiro mēnesī.