Vējoņa vēlmi pašupurēties atbalsta
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nedēļu pirms tam, kad viņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija atklās savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, atklāti paziņojis, ka labprāt kļūtu par prezidentu.
Šāda rīcība varētu būt pielīdzināma Vienotības Sandras Kalnietes izvērstajai personīgajai aģitācijas kampaņai uz augsto amatu, kas sadusmoja partijas līderi Solvitu Āboltiņu, taču ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis ministra teikto vērtē stoiskā mierā.
Tiesa, apstiprinot savu vēlmi kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, R. Vējonis atzīst, ka tas būs iespējams tikai tad, ja ZZS frakcija viņu atzīs par labāko kandidātu no apsvēršanai izraudzītajiem. Jau vēstīts, ka ZZS frakcijā kā iespējamie kandidāti valsts augstākajam amatam līdz šim apspriesti zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, labklājības ministrs Uldis Augulis, Jelgavas mērs Andris Rāviņš, Liepājas mērs Uldis Sesks, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze un R. Vējonis.
Vairāki no šiem iespējamajiem kandidātiem gan vairs neesot aktuāli, jo, nevēloties nokļūt sabiedrības pastiprinātas uzmanības centrā, atteikušies no iespējas kandidēt. A. Brigmanis gan neatklāj, kuri no iespējamajiem kandidātiem nobijušies, taču iespējams, ka tie ir abu pilsētu mēri un zemkopības ministrs.
Jautāts, vai pēkšņais R. Vējoņa paziņojums nav vērtējams kā ZZS disciplīnas pārkāpums vai personīgās kampaņas uzsākšana, A. Brigmanis atbildēja noraidoši un kārtējo reizi apliecināja, ka ZZS veidojošo Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības vidū nepastāvot nekādas domstarpības. «Mēs vēl šodien ar viņu apsēdāmies un pārrunājām citas lietas, konflikta mūsu starpā nav,» apgalvo politiķis. Viņš arī atgādina, ka cilvēkam kandidējot jābūt gatavam, ka sabiedrība viņa biogrāfiju izārdīs pa diedziņam, un ir labi, ja kāds tam ir gatavs.
«Nedomāju, ka tā ir pašreklāma, jo iespēju Vējonim kļūt par mūsu kandidātu vērtēju gana augsti. (..) Tai lietai jābūt abpusējai. Jābūt cilvēkam, kas piekrīt izlikt savu kandidatūru, jābūt mierā ar to, ka viņu apmētās ar dubļiem,» saka A. Brigmanis un piebilst, ka, pat saņemot frakcijas atbalstu, slēgto Valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus neviens nevar prognozēt. Politiķis izvairās atbildēt uz jautājumu, vai R. Vējonis šobrīd var rēķināties ar vismaz puses frakcijas deputātu atbalstu.
Savukārt politologs Filips Rajevskis ir pārliecināts, ka R. Vējonis guvis informāciju, kas viņam ļauj ticēt – frakcijas atbalsts tam garantēts. Pretējā gadījumā viņš tik atklāti par savām vēlmēm nerunātu.
«Zinot Vējoņa politisko vēsturi un biogrāfiju – to, ka nav pirmā reize, kad viņš skatās uz Valsts prezidenta amatu, pieņemu, ka, saprātīgs cilvēks būdams, viņš ir guvis vairāk nekā 50% pārliecību, ka viņu frakcijā atbalstīs. Ja tā nebūtu, viņš vispār nebūtu neko teicis,» saka politologs.
Saeimas namā cirkulējošā neoficiālā informācija gan liecina, ka R. Vējonim būs ārkārtīgi grūti sarūpēt visas ZZS frakcijas atbalstu, jo savienības zemnieku spārnā viņam nespēj piedod šādus tādus nodarījumus pret abus politiskos spēkus vienojošo ZZS.
Koalīcijas partneri par R. Vējoņa kandidatūru izsakās uzmanīgi. Piemēram, S. Āboltiņa Vienotības attieksmi pret aizsardzības ministru raksturo kā «piesardzīgi pozitīvu». Jo vairāk tāpēc, ka Vienotība, elpu aizturējusi, gaida, kad ZZS beidzot nosauks savu kandidatūru.
Arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atsaka – pagaidām partija par šo jautājumu nav lēmusi, jo vēlas sagaidīt oficiālo ZZS viedokli. Apvienība joprojām uzskata, ka piemērotākais kandidāts prezidenta amatam būtu tiesību eksperts Egils Levits, kurš atšķirībā no R. Vējoņa nepārstāv nevienu politisko partiju. Būtisku iebildumu pret viņa kandidatūru nacionāļiem gan neesot.