Vējoņa izredzes - labas

Par spīti tam, ka Saeimā nebeidz rimt runas par to, ka aizsardzības ministram Raimondam Vējonim būs grūti savākt nepieciešamo deputātu atbalstu, lai kļūtu par Valsts prezidentu, tieši balsojums par viņu liecinās par koalīcijas spēju saglabāt valdību pašreizējā formējumā.

Pirmdien pirmie par savu īsto prezidenta amata kandidātu paziņoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atklāja, ka savienība valsts augstākajam amatam virzīs R. Vējoni. Savukārt otrs savienības kandidāts Liepājas mērs Uldis Sesks atsauca savu kandidatūru par labu ministram. Sniegt savu atbalstu R. Vējonim U. Seska pārstāvētā Liepājas partija nolēmusi pēc tikšanās ar viņu.

Šādi lemts, jo partijai daudzās jomās sakrīt viedokļi, piemēram, tradicionālās ģimenes un nacionālas valsts stiprināšanā. Savukārt ZZS zaļo flangu pārstāvošais A. Brigmaņa vietnieks Ingmārs Līdaka pauda pārliecību, ka viņa partijas biedrs R. Vējonis būs visas Latvijas prezidents, nevis «tikai Rīgas vai inteliģences». Pēc viņa domām, R. Vējonis arī daudz darīs, lai vienotu Baltijas republikas un mazinātu to plaisu, kas izveidojusies pēdējos gados.

Pēc apvienotās ZZS frakcijas un valdes sēdes gan A. Brigmanis, gan savienībā ietilpstošās Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs pauda pārliecību, ka gan Vienotībai, gan Nacionālajai apvienībai vajadzētu atbalstīt ZZS izvirzīto kandidatūru.

A. Brigmanis neslēpa, ka no Vienotības un Nacionālās apvienības rindām nāk pietiekami pozitīvi signāli par R. Vējoņa atbalstīšanu. Turklāt ZZS kandidāta ievēlēšana «būtu ļoti labs signāls par koalīcijas stabilitāti».

Savukārt A. Lembergs uzskata, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā prezidentam jābūt tādam, kas spēj izjaukt robežu starp valstī esošajām divām kopienām un tās vienot. Pēc viņa domām, Vienotības iepriekš Valsts prezidenta kandidātu meklējumu kontekstā piesauktais Artis Pabriks un Nacionālās apvienības Egils Levits līdzšinējā politiskajā darbībā savu reputāciju pamatīgi sabojājuši, lai spētu sasniegt šo valstij vitāli svarīgo mērķi. «Dialogu nevar uzsākt caur lielgabala stobru, tam jānotiek caur sirdi,» saka A. Lembergs.

Apzinoties, ka viņu kandidātu ZZS neatbalstītu, pirmdienas vakarā Vienotība nolēma nevirzīt savu kandidātu, paužot atbalstu R. Vējonim. Vienotajā partijas valdes un frakcijas sēdē gan izskanējuši viedokļi, ka varbūt tomēr vajadzētu atbalstīt E. Levitu, taču Vienotības līdere Solvita Āboltiņa neslēpj, ka arī Nacionālās apvienības kandidāts negūtu Saeimā nepieciešamo atbalstu.

Tomēr uz paklāju pie Vienotības R. Vējoni vēl sauks, jo deputātiem vairākos jautājumos neesot skaidra viņa nostāja, piemēram, tiesiskumā. Turklāt S. Āboltiņa sola, ka saruna nebūšot tikai formāla, un pieļauj, ka pēc tās Vienotības viedoklis varētu mainīties. Katrā gadījumā laika telpa pietiekami plašiem manevriem politiskajām partijām ir, oficiāli Valsts prezidenta amata kandidātus pieteiks tikai maija nogalē.

Taču līdz pirmās kārtas balsojumam šajā politiskā šaha atklātnē, visticamāk, nekas nemainīsies, jo arī S. Āboltiņa neslēpj, ka ZZS kandidāta atbalstīšana ir tieši saistīta ar pašreizējās valdības noturēšanos līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Koalīcijā oficiāli sava nostāja prezidenta amata kandidātu jautājumā jāpauž vairs tikai Nacionālajai apvienībai. Tā apņēmusies to izdarīt rīt. Arī parlamenta lielākā frakcija – Saskaņa gala lēmumu par sava kandidāta izvirzīšanu pieņems trešdien.

Otrā plāna lomu spēlētāji – Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai savus kandidātus nosauca jau pirms ilgāka laika. Reģionāļiem tas ir Mārtiņš Bondars, bet No sirds Latvijai bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.