Deputāts apzināti torpedē Saeimas sēdi

Lai kā arī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (no labās) centās, viņam neizdevās ieskaidrot Dainim Liepiņam, ka vismaz uz laiku zaudējis tiesības atrasties Saeimas sēžu zālē © Ernests DINKA, Saeimas Kanceleja

Daži Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas deputāti, šķiet, nespēj iedomāties labāku veidu, kā piesaistīt elektorāta uzmanību kā vien ar neadekvātu rīcību. Vēl nesen par pastiprinātu sabiedrības uzmanību frakcijai rūpējās bijušais aktieris Artuss Kaimiņš, bet tagad stafeti pārņēmis frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

«[..] cienījamie kolēģi, es tiešām lūdzu jūs balsot par manas lietas nodošanu izskatīšanai tiesā,» vēl 5. februārī teica D. Liepiņš, kurš, iespējams, pieļāvis likumā neatļautas kļūdas savā ienākumu deklarācijā.

Iespējams, ka D. Liepiņš, sākot savas Saeimas deputāta gaitas, bija nenopietni attiecies pret jaunajiem pienākumiem un nebija iepazinies ar Saeimas Kārtības rulli, kurš nosaka, ka kriminālvajāšanai izdots Saeimas deputāts nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs.

Iespējams, arī tas, ka viņam kaut kādu motīvu dēļ bija svarīgi noraut ceturtdienas Saeimas sēdi. Ticamāks gan šķiet otrs variants, jo vismaz martā D. Liepiņš nebija piedalījies nevienā Saeimas sēdē, līdz ar to nedodams iemeslu viņu izraidīt vai pārtraukt kaut vienu no tām.

Pats deputāts gan postulē, ka viņam, ļaunākajā gadījumā, paliek vismaz tiesības no sava deputāta krēsla klausīties, ko lemj Saeima, bet nepiedalīties debatēs un balsojumos. Viņaprāt, likums aizliegumu piedalīties Saeimas sēdēs nosaka tikai tiem deputātiem, kurus izdod kriminālvajāšanai, nevis lietas iztiesāšanai [kas ir iespējama tikai pēc kriminālvajāšanas uzsākšanas], kā tas ir viņa gadījumā. Šādu pozīciju atbalsta gan visa Latvijas Reģionu apvienība, gan tās līderis Mārtiņš Bondars.

Tiesa, atzītajam konstitucionālo tiesību ekspertam Edgaram Pastaram šie argumenti šķiet nepieņemami un pat smieklīgi. Viņš norāda, ka krimināllieta pret D. Liepiņu bija uzsākta vēl pirms tam, kad viņš ieguva Saeimas deputāta mandātu, un tādēļ ir tikai loģiski, ka lietas nodošana tālākai iztiesāšanai (saskaņā ar Saeimas lēmumu) ir pielīdzināma Saeimas Kārtības rullī atrunātajai kārtībai.

«Deputāts pilnvaras ieguva vēlāk. Katra norma jālasa kontekstā ar procesa loģiku, bet viņi aprobežojas tikai ar ļoti gramatisku normu,» neizpratnē par D. Liepiņa attieksmi pret likumu ir tiesību eksperts.

Neraugoties uz autoritatīvu ekspertu skaidrojumu, D. Liepiņš savu pozīciju ceturtdienas Saeimas sēdē nemainīja un uz vairākkārtējiem aicinājumiem pamest Saeimas sēžu zāli neatsaucās. Tāpēc sēdei tika izsludināts pārtraukums līdz nākamajai nedēļai. E. Pastars gan norāda, ka deputāts parlamenta darbībai drīkstēja sekot arī no Saeimas zāles viesu zonas vai kaut internetā, kur pieejama tiešraide.

Šķiet, ka D. Liepiņa attieksmi pret Saeimas Kārtības rulli varēs izmainīt tikai ar tanku palīdzību, jo viņš sola, ka ar savu klātbūtni tās sēdes turpinājumu torpedēs arī nākamnedēļ.

Šāda rīcība uz nodokļu maksātāju rēķina viņam pa kabatu nesitīs, jo saskaņā ar likumu viņš līdz lietas izskatīšanas beigām saņems 50% no Saeimas deputāta algas, bet attaisnojoša sprieduma gadījumā iegūs kompensāciju par nesaņemto darba atlīdzību.

Svarīgākais