Vairums Rietumeiropas valstu iedzīvotāju neatbalstītu savas valsts militāro spēku iesaistīšanos kādā konfliktā, ja tiktu uzbrukts NATO partneriem. Tomēr Latvijas politiķi un eksperti ir pārliecināti, ka sabiedrības doma šādā gadījumā nespētu sabotēt NATO līguma piektā panta iedarbināšanu un Latvijai tāpēc nav pamata apšaubīt līgumā garantēto alianses atbalstu.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas atklātais, ka būtu nepieciešami grozījumi Krimināllikumā, lai ierobežotu sabiedrībai pieejamo informāciju par valsts drošības dienestiem, mediju vidē radīja bažas, ka top likumprojekts, kas vērsīsies pret žurnālistiem. Tieslietu ministrija mierina, ka tā nebūs, kaut arī informācijas iegūšana patiešām varētu kļūt daudz sarežģītāka.
Nelāgā starpgadījumā nonācis Nacionālo apvienību pārstāvošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Svētdien, vadot savu automašīnu Volvo pa Vecrīgu, viņš uzbraucis kādai sievietei, kas tajā laikā piedalījusies svētā vakarēdiena jeb komūnijas pieņemšanā.
Fakts, ka, dienējot Nacionālajos bruņotajos spēkos, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Raimonds Bergmanis ieguvis tikai otru zemāko – dižkareivja pakāpi, nedodot pamatu apšaubīt viņa piemērotību aizsardzības ministra amatam – pirmdien secinājusi koalīcijas padome, kuras pārstāvji akceptējuši spēkavīra kandidatūru.
«Tagad mums jādomā, ko darīt ar tevi.» Šie bija vieni no pirmajiem vārdiem, ko Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas pagājušajā nedēļā teica frakcijas biedram Raimondam Bergmanim.
Politiski nevainīgā ievēlēšana – tā, pārfrāzējot vienu no kristietību veidojošajām dogmām, varētu nodēvēt procesu, kā valsts trešdien tika pie jauna prezidenta. Turklāt koalīcija ir gatava šo politisko dogmu iekļaut savā kanonā.
Cīņā par valsts augstāko amatu Saeimā uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Pilsoniskās sabiedrības sapņi par godīgām un atklātām vēlēšanām gan atkal izplēnējuši, jo balsojumu rezultāti liecina – tautas priekšstāvji atkal runājuši vienu, bet darījuši ko citu. Šādu iespēju tiem dāvā aizklātais balsojums, kuru ZZS un Saskaņa dēvē par vienu no demokrātijas svarīgākajiem pīlāriem.
Žurnālistes Agneses Margēvičas publikācija par Drošības policijas (DP) darbinieku iespējamo konfliktu ar likumu aktualizējusi jautājumu par krimināltiesiskas normas ieviešanu, kas ierobežotu sabiedrības tiesības izplatīt informāciju par drošības dienestu darbiniekiem un to darbu.
Trīs mēneši, kopš kļuva zināms pirmais kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, aizritējuši ārkārtīgi klusi. Kaut arī šodienas vēlēšanu iznākumu neņemas prognozēt neviens, jo rezultāts atkarīgs no pārāk daudziem nezināmajiem, fakts, ka ne par vienu kandidātu nav parādījies kāds kompromats, tiek skaidrots ar to, ka nevienam no četriem kandidātiem kārotais amats pirmajās vēlēšanās nav lemts un īstais kandidāts vēl nav izgaismojies.
Lai tiktu skaidrībā par norisēm Drošības policijā (DP) un tās darbinieku atbilstību likuma prasībām, šodien sasaukta Saeimas Nacionālās drošības komisija, kurā piedalīties aicināts DP policijas priekšnieks Normunds Mežviets un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Krievijas izveidotais saraksts ar Eiropas Savienības politiķiem, kuriem liegts iekļūt Krievijā, veidots, balstoties citos principos, nekā to dara rietumvalstis.
Par spīti spēcīgai lobiju pretestībai, Saeima beidzot apstiprinājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežos ātro aizdevumu izdevēju tiesības noteikt kredītu procentus un liegs ātros kredītus izsniegt naktīs. Likuma grozījumi spēkā stāsies nākamgad.
Saeimā ievēlēto juristu strīda par Augstākās tiesas (AT) plēnuma nozīmi pavadījumā parlaments uz nākamajiem septiņiem gadiem Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprināja Ivaru Bičkoviču. Vienprātīgi pret viņu balsoja Vienotība un Latvijas Reģionu apvienība.
Nedēļu, pirms Saeimā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, parlamentā pārstāvēto partiju izvirzītie šā amata kandidāti trešdien pabeidza apmeklēt partiju frakcijas. Solījumus, ka politiskie konkurenti tos atbalstīs, kandidāti protams nav saņēmuši, taču cerības, ka radīs atbalstītājus arī starp sāncenšiem, lolo katrs no viņiem.
Plānotā iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana, ņemot vērā ministriju vēlmes un ģeopolitisko situāciju, nav iespējama, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pausto atbalsta politiķi. Lielāks ieguldījums nevienlīdzības mazināšanai būtu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana. Tikmēr apmēram 23% Latvijas darbspējīgo cilvēku mazo algu dēļ darbu plāno meklēt ārzemēs.
Aizmāršīgie un pārgalvīgie autobraucēji var uzelpot un šoreiz droši apgalvot, ka Saeimas deputāti atcerējušies vēlētāju intereses. Spriežot par sodiem, kas piemērojami autovadītājiem par atļautā ātruma pārsniegšanu, deputāti atteikuši Iekšlietu ministrijai, kas vēlējās ieviest bargākus sodus.
Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, aizvien biežāk pausts viedoklis, ka parlamentāriešiem tas obligāti jāizdara jau pirmajās vēlēšanās, izraugoties vienu no pieteiktajiem četriem kandidātiem. Pretējā gadījumā tā būtu uzskatāma par Saeimas izgāšanos. Politiķi, kas vēl nesen kaldināja plānus par vienotu koalīcijas kandidātu, gan tā neuzskata – jāļauj izpausties demokrātijai. Pēdējais, kas par šo tēmu izpaudies, ir bijušais Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs.
Pastāv uzskats, ka partijas tik daudz enerģijas Valsts prezidenta meklējumiem velta tādēļ, lai būtu drošas, ka tas nepieciešamības gadījumā nosauks pareizo Ministru prezidenta vārdu. Vērtējot Egila Levita kandidatūru šādā kontekstā, vairāku Vienotības deputātu acīs viņš savas pozīcijas varētu būt zaudējis.
Koalīcijai atlikušas desmit dienas, lai izplānotu stratēģiski pareizāko rīcību Valsts prezidenta ievēlēšanai. Politiskajai cīņai pieteikti četri kandidāti, no kuriem diviem ir ārkārtīgi maz izredžu ieņemt valsts augstāko amatu, bet par atlikušo pāri koalīcija strīdēsies pat vēlēšanu dienā.
Tiekoties ar Vienotības un Saskaņas frakciju deputātiem, Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Valsts prezidenta amatam aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis esot radījis cienījamu iespaidu, ja neskaita nepieciešamību apgūt runas mākslu. Viņš arī radījis iespaidu, ka ir gana pārliecināts par savām izredzēm ieņemt augsto amatu, bet, neraugoties uz to, šīs būs neprognozējamākās Valsts prezidenta vēlēšanas, kādas līdz šim pieredzētas.