Vējonis ievēlēts. Koalīcijā iestājas miers

Cīņā par valsts augstāko amatu Saeimā uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Pilsoniskās sabiedrības sapņi par godīgām un atklātām vēlēšanām gan atkal izplēnējuši, jo balsojumu rezultāti liecina – tautas priekšstāvji atkal runājuši vienu, bet darījuši ko citu. Šādu iespēju tiem dāvā aizklātais balsojums, kuru ZZS un Saskaņa dēvē par vienu no demokrātijas svarīgākajiem pīlāriem.

Zinot, ka R. Vējonis patiešām vēlējās kļūt par prezidentu, maz gan ticams, ka uzvaras prieku aizēno deputātu lauztie solījumi.

«Tas, ka Latvijas deputāti gatavi pieņemt atbildīgus lēmumus, izvēloties starp tiem kandidātiem, kas ir piedāvāti, ir pareizi. Ir iespējamas opozīcijas balsis manam atbalstam, bet tas nozīmē, ka opozīcijā ir cilvēki, kas atbalsta mani. Tas nav ne nosodāms, ne kā savādāk, jo Valsts prezidentam jābūt visu Saeimā pārstāvēto partiju un visas tautas prezidentam,» pēc vēsturiskā balsojuma teica R. Vējonis.

Saskaņā ar scenāriju

Trešdienas rītā vēlēšanas aizsākās pilnīgā saskaņā ar prognozēm – katra partija balsoja par savu kandidātu, un to kandidāti saņēma atbilstošu balsu skaitu. Saskaņā ar prognozēm pirmajā kārtā vismazāko atbalstu guva Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Mārtiņš Bondars, bet vislielāko – R. Vējonis, kuru atbalstīja ZZS un daļa Vienotības.

Arī otrā kārta nesolīja pārsteigums, un tādu arī nebija. Nodemonstrējot Saeimai netipisku saliedētību, visas savas septiņas balsis par M. Bondaru atdeva LRA, bet tas nozīmēja, ka viņš bija pirmais kandidāts, kas no cīņas izstājās. Atlikušie kandidāti ar minimālām korekcijām saņēma savu izvirzītāju skaitam proporcionālu atbalstu un turpināja vēlēšanu maratonu jau trešajā balsošanas kārtā.

Monotonā prognozējamībā aizritēja arī trešā kārta. Lielākais atbalsts – 36 balsis tika R. Vējonim, viņam ar deviņu balsu deficītu sekoja Nacionālās apvienības Egils Levits, bet savas frakcijas 24 balsis guva Saskaņas Sergejs Dolgopolovs un līdz ar to cerības kļūt par prezidentu zaudēja.

Pirmais pārsteigums

Tik tālu vēlēšanas ritēja saskaņā ar scenāriju. Opozīcijā esošā Saskaņa, LRA un No sirds Latvijai paziņoja, ka nevienu no koalīcijas kandidātiem neatbalstīs un ļaus tai realizēt iecerēto. Proti, ievēlēt prezidentu bez opozīcijas deputātu balsīm. Savukārt E. Levita un

R. Vējoņa atbalstītāju pulks vismaz teorētiski palika nemainīgs. E. Levitam 26 balsis, bet R. Vējonim 35.

Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka mazāko atbalstu guvušais kandidāts pamet cīņu, un tas nozīmēja, ka, Nacionālajai apvienībai un R. Vējoņa atbalsta proporcijām nemainoties, aiz strīpas paliek E. Levits un ZZS ar Vienotību būtu jāpārliecina nacionāļi, ka nu beidzot visiem kopā jāatbalsta atlikušais koalīcijas kandidāts – R. Vējonis.

Neiespējami pateikt, vai tā tiešām būtu noticis, jo ceturtā balsojuma kārta nesa pārsteigumu – kāda no frakcijām vai dažādu frakciju deputāti atdeva savas balsis R. Vējonim, un prognozējamo 35 balsu vietā viņš ieguva 46. E. Levits tajā pašā laikā guva prognozētās 26 atbalstītāju balsis.

Veiksmīgi apstrādāti

Protams, neviena no opozīcijas partijām neatzinās, ka kāda no tām būtu rīkojusies pretēji solījumiem un divkosībā vainoja cita citu. Ticamākā no versijām pauda, ka tā rīkojušies Saskaņas deputāti, lai parādītu R. Vējoņa atbalstītājiem, ka ar tās deputātiem vajag rēķināties un, iespējams, var sarunāt arī tādu atbalstu, kas garantētu viņa ievēlēšanu. Kuri deputāti rīkojušies pretēji frakciju līderu teiktajam, tā arī neuzzināt.

Pirms pēdējā balsojuma Nacionālā apvienība palūdza 90 minūšu pārtraukumu, jo tai bija jāizlemj, vai pēdējā balsošanas kārtā atbalstīt R. Vējoni vai cerēt, ka tiks rīkotas jaunas vēlēšanas un viņu kandidāts atkal varēs tajās kandidēt. Sapulci apvienība pabeidza, nolemjot, ka

R. Vējoni tā neatbalstīs. Tādējādi R. Vējonis tika atstāts ar 42 koalīcijas balsīm (21 Vienotības un 21 ZZS) un potenciālajām 11 noslēpumainajām, par kurām vismaz sākotnēji nebija pārliecības, ka to īpašnieki pēdējā balsošanas kārtā nepārdomās.

Tomēr jau balsojuma laikā Saeimu lēnām pārņēma klusi čuksti, ka atbalsts R. Vējonim ir gūts. To apliecināja arī rezultāti – viņš saņēma 55 deputāta balsis 51 nepieciešamās vietā.

Nu jau bija neiespējami noliegt, ka ZZS (vai Vienotība) balsojumu starplaikā spējusi pārliecinoši apstrādāt «atsevišķus indivīdus», kā šo procesu nodēvēja politologs Aigars Freimanis, un nodrošinājusi sava kandidāta uzvaru. Bet jautājums «Kurš?» joprojām paliek neatbildēts.

Izmeklēšanu neveiks

E. Levits, kam šādi tika liegta iespēja par prezidenta amatu cīnīties otrajās vēlēšanās, atzīst, ka Saeimā godprātība ir reti sastopama īpašība, taču viņš nedomā, ka Nacionālās apvienības pārstāvji, laužot solījumu, viņu būtu nodevuši. Neticīgi par šādu iespēju izteicās arī apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un Ilmārs Latkovskis, kas debatēs pirms vēlēšanām aicināja atbalstīt E. Levitu. «Katrā gadījumā izmeklēšanu mēs neveiksim,» teica politiķis. Saskaņas pārstāvji savukārt ir pārliecināti par savu kolēģu godaprātu un mugurkaula neesamību viņi piedēvēja Nacionālajai apvienībai.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neslēpa prieku par panākto uzvaru un nemaz nevēlējas ieslīgt sarunā par to, kur viņa vadītais politiskais spēks izmakšķerējis trūkstošās balsis. «Deputāti ir godprātīgi nobalsojuši, tas ir viss,» saka politiķis.