Vējonis cenšas nošarmēt Saeimas frakcijas
Tiekoties ar Vienotības un Saskaņas frakciju deputātiem, Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Valsts prezidenta amatam aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis esot radījis cienījamu iespaidu, ja neskaita nepieciešamību apgūt runas mākslu. Viņš arī radījis iespaidu, ka ir gana pārliecināts par savām izredzēm ieņemt augsto amatu, bet, neraugoties uz to, šīs būs neprognozējamākās Valsts prezidenta vēlēšanas, kādas līdz šim pieredzētas.
Par «absolūti neprognozējamām» šīs vēlēšanas dēvē Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Par tādām minētās vēlēšanas viņš saucot tāpēc, ka politiskajām partijām un lēmumu pieņēmējiem, viņaprāt, nav skaidri definētu mērķu. Tāds haoss politiskajos apcirkņos pieredzējušo politiķi vedina domāt, ka šajās vēlēšanas var notikt jebkas, proti, 3. jūnijā prezidenta amatā nevienu var neievēlēt, bet tikpat labi pirmajā balsojumā jau varētu tikt ievēlēts prezidents.
Saskaņa pagaidām arī neiesaistoties sarunās par tās rīcību, ja tās izvirzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs izkritīs no sacīkstes, jo nebūtu koleģiāli apspriest plānu B, ja pašu kandidāts vēl nav izbalsots. Turklāt J. Urbanovičs uzskata, ka S. Dolgopolovam ir pietiekami lielas izredzes tomēr pārvarēt Saeimas vairākuma nepatiku pret opozīcijas kandidātu. It sevišķi tāpēc, ka, ņemot vērā balsu skaitu, ko viņam var garantēt Saskaņa, S. Dolgopolovs var noturēties, neizkritis no vēlēšanām, līdz pat pēdējām vēlēšanu kārtām.
Arī Vienotība, kas sākotnēji solījās sniegt nedalītu atbalstu ZZS kandidātam, pēc tikšanās ar R. Vējoni neskopojās ar uzslavām par viņa iecerēm un sniegtajām atbildēm uz frakcijas deputātu jautājumiem. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa atklāja – aizsardzības ministrs radījis iespaidu, ka tiešām varētu būt cienīgs prezidenta amatam.
«Atmosfēra bija ļoti pozitīva», un tika ļoti augstu novērtēts viņa līdzšinējais darbs aizsardzības ministra amatā, stāstīja S. Āboltiņa. Savukārt R. Vējonis pastāstīja, ka plāno tikties ar visām Saeimas frakcijām, lai runātu par tiem jautājumiem, kas interesē deputātus, un iezīmētu prioritātes prezidenta amatā.
Tomēr Vienotības frakcija atkal demonstrē nespēju apvienot savus spēkus patiesai komandas spēlei. Tai Valsts prezidenta vēlēšanās būs brīvais balsojums. Un kaut arī lielākā daļa balsošot par R. Vējoni, ir vairāki deputāti, kas atbalstīs Nacionālās apvienības kandidātu Egilu Levitu. Starp tiem ir Vienotības liberālo spārnu pārstāvošie Lolita Čigāne un Aleksejs Loskutovs, kā arī Atis Lejiņš un partiju pametušais, bet frakcijā palikušais Veiko Spolītis.
Tas nozīmē, ka Vienotība ir pieņēmusi Nacionālās apvienības noteikumus, ka koalīcijai vēlēšanu pirmajās divās kārtās, kad balso par visiem pieteiktajiem prezidenta amata kandidātiem, ir brīva izvēle, par kuru no abiem balsot. Pagaidām vienošanās paredz, ka nākamajās kārtās koalīcijas partijas atbalstīs to kandidātu, kas būs guvis lielāku balsu skaitu.
Kritiski šo situāciju vērtē arī J. Urbanovičs, norādot, ka Vienotība «demonstrē absolūtu nevienotību» un kopumā šie jautājumi saistīti ar cīņu par valdību, proti, koalīcijas partijas domā, kā nezaudēt tajā savu ietekmi.
Prezidenta vēlēšanām uzmanīgi seko arī ZZS sadarbības partijas Latvijai un Ventspilij vadītājs Aivars Lembergs. Viņš iedrošina R. Vējoni piedalīties arī otrajās vēlēšanās, ja pirmajās neviens no kandidātiem negūst nepieciešamo 51 balsi. Viņaprāt, tieši otrajās vēlēšanās aizsardzības ministram būtu daudz lielākas izredzes iegūt prezidenta amatu. Iepriekš R. Vējonis paudis viedokli, ka nebūtu pareizi piedalīties otrajās vēlēšanās, ja pirmajās būs cietis sakāvi.