Tieslietu ministrija pret žurnālistiem nevērsīsies
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas atklātais, ka būtu nepieciešami grozījumi Krimināllikumā, lai ierobežotu sabiedrībai pieejamo informāciju par valsts drošības dienestiem, mediju vidē radīja bažas, ka top likumprojekts, kas vērsīsies pret žurnālistiem. Tieslietu ministrija mierina, ka tā nebūs, kaut arī informācijas iegūšana patiešām varētu kļūt daudz sarežģītāka.
To, ka nepieciešami Krimināllikuma grozījumi, kas, S. Āboltiņas interpretācijā, mazinātu valsts drošības iestāžu darbam traucējošas informācijas nonākšanu publiskajā telpā, politiķe atklāja pēc Nacionālās drošības (NA) komisijas sēdes, kurā tika apspriesta žurnālistes Agneses Margēvičas publikācija par Drošības policijas (DP) darbinieku iespējamo konfliktu ar likumu.
Rakstā sniegta informācija par vairākiem DP augsti stāvošiem darbiniekiem, kuri it kā atbildot par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu. Publikācijā pausts viedoklis, ka viņu dzīvesveids ir statusam neatbilstoši dārgs un viņi saistīti ar personām, par kurām nākas lemt saistībā ar piekļuvi valsts noslēpumam. Turklāt personām, kas cieši saistītas ar šiem darbiniekiem, esot no Krievijas naudas un Saskaņas vadītās Rīgas domes atkarīgi biznesi.
Uzklausot DP vadības un ģenerālprokurora viedokli, komisijas locekļi pārliecinājušies, ka publikācijā sniegtā informācija neatbilstot patiesībai. Tomēr, neraugoties uz šo faktu, tā nodarījusi kaitējumu drošības dienesta darbam. Tādēļ komisijas deputāti piekrituši, ka jāievieš stingrāka aizsardzība šāda veida informācijai, lai ierobežotu «nepatiesas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu».
Šāda S. Āboltiņas atklāsme medijus vedināja domāt, ka Krimināllikumā varētu tikt iekļauts pants, kas vērsts pret žurnālistiem, ja tie uzdrošināsies aprakstīt norises valsts drošības iestādēs, ja iestāžu vadītāji nevēlētos to publicēt.
Mediju eksperti, piemēram, profesors Sergejs Kruks, norāda, ka šādas izmaiņas varētu samazināt drošības dienestu kontroles iespējas, jo jebkuru informāciju tad varētu pasludināt par slepenu, bet jebkuras ziņas pasludināt par meliem.
Pati S. Āboltiņa gan atrunājas, ka iespējamie grozījumi likumā vēl neesot pat melnraksta stadijā, tādēļ sniegt plašāku informāciju par to nevarot. Tomēr iepriekš viņa stāstīja, ka Tieslietu ministrijā darbs pie šā procesa jau notiekot.
Savukārt Tieslietu ministrija mierina, ka nekādi žurnālistu tiesības ierobežojoši likumprojekti netiekot gatavoti un Krimināllikumā jau esot pants par neslavas celšanu, ar kuru pilnībā pietiekot. Savukārt jautājums par normas, kura pasargātu valsts drošības iestādes un to darbiniekus no nepārdomātas informācijas izplatīšanas, ieviešanu Krimināllikumā nav apspriests.
Tiesa, tiek strādāts pie diviem Krimināllikuma pantiem, kuros plānots palielināt atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu. Piemēram, Valsts policijas un valsts drošības iestāžu darbinieki, uzsākot darbu, parakstās, ka neizpaudīs informāciju, ar kuru iepazinušies, pildot dienesta pienākumus.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Krimināllikuma redakciju amatpersonu, kas izpaudusi neizpaužamas ziņas, var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, naudas sodu vai piespiedu darbiem. Līdzīgs sods piemērojams, ja tādu pašu nodarījumu veikusi civilpersona.
Tieslietu ministrija skaidro, ka soda palielināšana līdz brīvības atņemšanai uz vienu gadu nepieciešama, lai, izmeklējot šādu nodarījumu, būtu iespējams veikt operatīvās vai speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, telefonsarunu noklausīšanos.
Informācija par citām iniciatīvām par grozījumiem Krimināllikumā, kuri būtu saistāmi ar drošības iestāžu vai žurnālistu darbu, Tieslietu ministrijas par Krimināllikumu atbildīgās darba grupas rīcībā neesot.