Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, aizvien biežāk pausts viedoklis, ka parlamentāriešiem tas obligāti jāizdara jau pirmajās vēlēšanās, izraugoties vienu no pieteiktajiem četriem kandidātiem. Pretējā gadījumā tā būtu uzskatāma par Saeimas izgāšanos. Politiķi, kas vēl nesen kaldināja plānus par vienotu koalīcijas kandidātu, gan tā neuzskata – jāļauj izpausties demokrātijai. Pēdējais, kas par šo tēmu izpaudies, ir bijušais Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs.
Pēc viņa domām, priekšvēlēšanu process ir skumjš, jo koalīcija nespēja vienoties par vienu kandidātu. Nesen par Vienotības biedru kļuvušais A. Piebalgs uzskata, ka pašlaik būtu neprāts runāt par Valsts prezidenta otrajām vēlēšanām. Ja Saeima prezidentu neievēlēs pirmajā reizē, tad tā nebūšot izpildījusi savu uzdevumu, un tā būs Saeimas un Latvijas politiskās sistēmas neveiksme.
«Ja Valsts prezidents netiks ievēlēts pirmajā kārtā [pirmajās vēlēšanās – red.], būs nepieciešams izvērtēt, kādēļ mēs nonākam pie tik sadrumstalotas Saeimas, kas nespēj vienoties,» skaidroja A. Piebalgs. Pēc viņa domām, politiķiem ir jāspēj iet uz kompromisiem un jāspēj vienoties, bet, lai to izdarītu, esot jānoliek malā ambīcijas.
Šim viedoklim nepiekrīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni izvirzījušās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš atgādina, ka sabiedrībā augsti vērtēto Vairu VīķiFreibergu 1999. gadā ievēlēja ļoti sarežģītā vēlēšanu procesā un viņas ievēlēšanai faktiski bija nepieciešamas divas vēlēšanas jeb septiņas balsošanas kārtas. Turklāt viņas kandidatūra līdz pat sestajai balsošanas kārtai nevienam nebija zināma.
«Nedomāju, ka tas liecinātu par ko sliktu. Ja atceramies, kā tika ievēlēta Vaira VīķeFreiberga, vai tad tā bija kļūda?» retoriski jautā
A. Brigmanis un piebilst, ka tas ir vienīgais nepieciešamais arguments, lai atspēkotu vienu vēlēšanu nepieciešamību kā vienīgo pareizo prezidenta ievēlēšanas procesu.
Līdzīgās domās ir arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kura vadītā politiskā spēka izvirzītā Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūra izjauca koalīcijas sākotnējos plānus par vienotu kandidātu valsts augstākajam amatam.
Ņemot vērā, ka šīs ir pirmās vēlēšanas, kad par prezidenta amata kandidātiem diskusija uzsākta jau ilgāku laiku pirms pašām vēlēšanām, tas, ja prezidents netiktu ievēlēts pirmajā dienā, būtu tikai normāli, nevis liecinātu par Saeimas vājumu. Tā uzskata politologs Filips Rajevskis.
«Tas nekādā ziņā nebūtu uzskatāms par neveiksmi. Par tādu nevar saukt prezidenta neievēlēšanu pirmajās pa ilgiem laikiem tiešām nopietnajās vēlēšanās, kad diskutē par kandidātiem, procesā ir iesaistīta sabiedrība un politiķiem ir iespēja ieklausīties vēlētāju viedoklī,» saka politologs.
Tajā pašā laikā bijušie un esošie politiķi neizslēdz iespēju, ka prezidents patiešām tiks ievēlēts jau 3. jūnijā un jaunas vēlēšanas jārīko nebūs. Tam par labu liecina arī fakts, ka vismaz vārdos koalīcija ir apliecinājusi – tiklīdz no vēlēšanām izkritīs kāds no koalīcijas partiju izvirzītajiem kandidātiem, tā vienoti balsos par atlikušo.
Aptuvenas aplēses, pieņemot, ka politiķi atbalsta pašu izvirzītos kandidātus, liecina, ka šobrīd E. Levita un R. Vējoņa atbalstītāju skaits ir vienāds. Savukārt Latvijas Reģionu apvienības Mārtiņam Bondaram un Saskaņas Sergejam Dolgopolovam ieņemt šo amatu vismaz šajā sasaukumā nebūs lemts.