Pretēji sākotnēji iecerētajam, ka pirmdienas koalīcijas sēdē uz paklāja tiks saukta Nacionālā apvienība (NA), kurai vajadzētu taisnoties par vēršanos pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības apstiprināto bēgļu uzņemšanas plānu, premjerministres prombūtnes dēļ šis jautājums nemaz netika skatīts.
Aizvadītajā nedēļā divi ar koalīcijas partiju atbalstu realizēti uzbrukumi premjerministrei Laimdotai Straujumai vedināja domāt, ka sākta kampaņa, lai līdz ar Saeimas darba atsākšanu septembrī bez liela trokšņa un sāpēm viņu augstajā krēslā nomainītu kāda cita persona.
Nevēloties ielaisties diskusijās par bēgļu uzņemšanas nepieciešamību un apgrūtināt valdību nākamā gada budžeta gatavošanas procesā, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sadarbībā ar Vienotību ceturtdien sabotēja Saeimas sēdi. Tādēļ opozīcijas un Nacionālās apvienības vēlme no valdības saņemt detalizētus paskaidrojumus par bēgļu uzņemšanu netika ņemta vērā.
Līdz ar partijas biedra Raimonda Vējoņa kļūšanu par Valsts prezidentu jaunā amatā trešdien apstiprināts arī Raimonds Bergmanis. Saeima viņu apstiprināja aizsardzības ministra amatā. Pārmaiņas aizsardzības jautājumos viņš neplāno.
Vēlreiz izgaismojot Vienotības iekšējo opozīciju un atsaucoties uz dažādiem likuma pārkāpumiem, Saeima trešdien no amata atbrīvoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Viņš šo lēmumu, visticamāk, pārsūdzēs tiesā, bet jautājums par padomes jauno vadītāju pagaidām paliek atklāts.
Nolasot svinīgo solījumu, Raimonds Vējonis trešdien kļuva par pilntiesīgu Latvijas Valsts prezidentu. Savā uzrunā Saeimas deputātiem viņš solīja būt atvērts ikvienam valsts attīstībai kalpojošam viedoklim un viesa cerības, ka īpašu uzmanību veltīs divkopienu sabiedrības saliedēšanai.
Nacionālā apvienība kategoriski ir pret Eiropas Savienības dienvidu valstīs iekļuvušo bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču tiesībsarga ierosinājumu par konsultatīvā referenduma nepieciešamību tā neatbalsta. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde mierina satrauktos un saka, ka uz šiem bēgļiem, visticamāk, netiks attiecināta ES direktīva par ģimenes apvienošanos.
Turpmākos četrus gadus visu savu darbu Latvijas tautas labumam veltīs Raimonds Vējonis. Šādu svinīgo solījumu dodot Saeimas un tautas priekšā, viņš šodien kļūs par Latvijas Valsts prezidentu. Jaunajam prezidentam paredz veiksmīgu darbību ārpolitikā un piedēvē spējas kompetenti monitorēt norises iekšpolitikā.
Rēķinoties ar pieejamajiem resursiem, Latvija nākamo divu gadu laikā varētu uzņemt 250 bēgļus. Tā slēgtā valdības sēdē, veidojot vairākumu, vienojušies Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības ministri. Nacionālā apvienība joprojām iebilst pret šo ieceri, taču izvērstu paskaidrojumu savai pozīcijai tā iesniegšot vēlāk.
Mierīgi, neapmierinātas sabiedrības murdoņas pavadīti četri gadi – šādi var raksturot Andra Bērziņa prezidentūru. Tiesības rosināt jaunus likumprojektus viņš izmantojis uzmanīgi, nav ļāvies iesaistīt sevi asās vārdu kaujās ar Krieviju, taču spējis iekarot uzņēmēju atbalstu, un, par spīti negatīvajam informatīvajam fonam, viņa sniegumu sabiedrība vērtē augstāk nekā premjeres vai Saeimas priekšsēdētājas.
Par spīti Latvijas drošības iestāžu paustajām bažām par nelabvēlīgu ietekmi un valsts drošības apdraudējumu radīšanu, Latvijas jaunieši joprojām aicina piedalīties Krievijas atbalstītajās militārajās nometnēs. Nesen drošības iestādes kļuvušas uzmanīgas informācijas dēļ, kas vēsta – skolēnu grupu organizētājs Latvijā Sergejs Īvāns piesaistītajiem jauniešiem pievērš pārmērīgi lielu, iespējams, uz likuma robežas balansējošu, uzmanību. Dienesti šo informāciju pašlaik pārbauda.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) visus lēmumus pieņem koleģiāli, taču atbildība par finanšu disciplīnas pārkāpumiem gulsies vien uz padomes vadītāju Aināru Dimantu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien atbalstīja lēmumprojektu par viņa atbrīvošanu no amata. Pārējo trīs padomes locekļu sniegums komisijas locekļiem šķita pieņemams.
Grieķijas defolts ir lielisks fons, lai Vienotība vēlētājiem atgādinātu par tās ieguldījumu, atvairot līdzīgu likteni Latvijai. Tomēr, vērojot elektorāta labvēlības sarukšanu, politikas eksperti partijai iesaka pārorientēties no krīzes uz attīstības menedžeru ampluā. Nekaitētu arī atrisināt problēmas ar līderiem.
Paaugstinot iespējamību, ka Vienotībai tiks liegts valsts finansējums, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks (KNAB) Jaroslavs Streļčenoks atstājis spēkā lēmumu par partijai piemērojamo sodu, jo tā nav uzrādījusi savu kandidātu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu izdevumus. Biroja izpratnē Vienotība ir arī lielākā vēlēšanu izdevumu un to uzskaites noteikumu pārkāpēja.
Opozīcijā strādājošā Saskaņa savas pozīcijas vēlētāju atbalsta reitingā atdot negrasās. Arī jūnijā šī partija ir populārākā, bet koalīciju vadošā Vienotība iedzīvojusies lielākajā zaudējumā, uz kura rēķina savu popularitāti audzē tās koalīcijas partneri. Tā liecina Latvijas faktu aptaujas rezultāti.
«Prezidentūra ir beigusies, sākas valsts attīstības darbi,» tā, stāstot par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā paveikto, saka premjerministre Laimdota Straujuma. Tomēr viņas teiktais, par spīti opozīcijas paustajam, nenozīmējot, ka aizvadītajos sešos mēnešos Latvijas iekšējie jautājumi būtu atstāti novārtā.
Gandrīz gadu pēc Saeimas iekšējās drošības vadītāja apstiprināšanas amatā parlamenta prezidijs secinājis, ka Jānis Gulītis nav attaisnojis uz viņu liktās cerības. Tāpēc Saeimas drošības jautājumu sakārtošanai piesaistīti papildu spēki. Koalīcijā politisku motīvu dēļ gan nav vienota viedokļa par Saeimas drošības koncepcijas veidotāja atbilstību uzticētajām funkcijām.
Pēc desmit mēnešiem, kuros Latvijā nebija ASV vēstnieka, ietekmīgās valsts senāts šajā amatā apstiprinājis karjeras diplomāti Nensiju Bikovu-Petitu. Periods bez ASV vēstnieka abu valstu attiecībās to sadarbību neesot būtiski ietekmējis, taču līdz ar N. Bikovas-Petitas ierašanos augstāku prioritāti varētu iegūt ebreju īpašumu restitūcijas jautājums, atzīst starptautisko attiecību eksperti.
Pēdējo reizi uzrunājot Saeimu, vēl būdams Valsts prezidenta amatā, Andris Bērziņš pateicās parlamentam par, viņaprāt, veiksmīgo sadarbību četru gadu garumā un aicināja deputātus turpināt darbu pie viņa aizsāktajām likumdošanas iniciatīvām. Dažas no tām gan ir stipri attālinātas no politiskās loģikas diktētās realitātes.
Sējot aizdomas, ka uz Latvijas politiķiem tiks radīts spiediens, lai ebreju kopienai atdotu pēc iespējas vairāk īpašumu, Latvijā aizvadītās divas dienas viesojās ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Nikolass Dīns. Tomēr šādām aizdomām nav pamata. Par to ir pārliecināti pat restitūciju neatbalstošās Nacionālās apvienības pārstāvji, kas tikās ar diplomātu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājums, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām Vienotība pārkāpusi partiju finansēšanas noteikumus, kā rezultātā politiskajam spēkam var tikt liegts valsts finansējums, pašā partijā devis spēku marginālām idejām par partijas vadības maiņu. Politikas eksperti un Vienotības pārstāvji gan uzskata, ka partijas liberālākajiem locekļiem ar savu vadību nāksies samierināties līdz tās pārvēlēšanai ierastajā kārtībā.
Divu nacionālboļševiku diversantu iekļūšana Ādažu militārajā bāzē var iniciēt grozījumu krimināllikumā, atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.