Vējonim amatā problēmas neprognozē
Turpmākos četrus gadus visu savu darbu Latvijas tautas labumam veltīs Raimonds Vējonis. Šādu svinīgo solījumu dodot Saeimas un tautas priekšā, viņš šodien kļūs par Latvijas Valsts prezidentu. Jaunajam prezidentam paredz veiksmīgu darbību ārpolitikā un piedēvē spējas kompetenti monitorēt norises iekšpolitikā.
Politikā R. Vējonis ienāca 1990. gadā, kad uz trim gadiem kļuva par Madonas pilsētas domes deputātu. Nākamos deviņus gadus viņš ieņēmis politikai pietuvinātus amatus, taču lielajā politikā atgriezies tikai 2002. gadā, kad, Zaļo un zemnieku savienības izvirzīts, kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Šajā amatā, par spīti valdību maiņai, viņš nostrādāja deviņus gadus. Pēc tam trīs gadus viņš pavadījis kā Saeimas deputāts, bet pirmajā Laimdotas Straujumas valdībā kļuva par aizsardzības ministru, saglabājot šo amatu arī otrajā L. Straujumas valdībā.
Valsts prezidenta amatā R. Vējoni ievēlēja, par spīti pārliecinošām prognozēm, ka pirmajā vēlēšanu kārtā prezidentu neizraudzīs. Joprojām nav skaidrs, kuram politiskajam spēkam viņš ir pateicību parādā par šo godu, jo ar viņam apsolītajām koalīcijas balsīm nepietiktu, lai tiktu ievēlēts.
Turēs roku uz pulsa
Vērtējot aizsardzības ministra amatā pavadīto laiku, par būtiskākajiem sasniegumiem R. Vējonis uzskata sadarbībā ar Ārlietu ministriju panākto NATO bruņoto spēku klātbūtnes palielināšanu. Ne mazāk būtiska esot arī koalīcijas vienošanās par aizsardzības budžetam atvēlamajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2018. gadam.
Runājot par Valsts prezidenta amatā sagaidošajiem uzdevumiem un iecerētajiem plāniem, R. Vējonis ir pieticīgāks un izvairīgāks. Viņš atzīst, ka jau ir identificējis jomas, kurās nāks klajā ar likumu jaunrades iniciatīvu, taču precizēt tās vēl nesteidzas.
Vienā lietā viņš turpināšot Andra Bērziņa aizsākto. R. Vējonis sola neizmantot amata privilēģijas pārmērīgi. Piemēram, iespēju robežās prezidenta limuzīns centīsies iekļauties ikdienas satiksmē un tikai nepieciešamības gadījumā lauzīsies tai cauri apsardzes auto bākuguņu pavadībā.
Savukārt aktīvāks viņš solās būt, sekojot norisēm valsts iekšpolitikā. Proti, viņš ar Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem sola tikties un uzklausīt to nostāju aktuālajos jautājumos regulāri, nevis tikai tad, kad kritusi valdība un jāmeklē jauns Ministru prezidents.
Potenciāls ārpolitikā
Par to, ka R. Vējonis aktīvi, bet ievērojot amata pilnvaru noteiktās robežas, iesaistīsies iekšpolitikā, nešaubās arī politologs Ivars Ījabs. Viņš atgādina, ka uz iepriekšējo divu prezidentu fona, R. Vējonis ir ļoti pieredzējis un saglabājis plašu iespējamo konsultantu loku.
«Vējonis ļoti nopietni orientējas Latvijas iekšpolitikā. [..] Viņš konsultēsies ar daudziem, bet nedomāju, ka kāds viņu spēs kā īpaši ietekmēt. Viņa pozitīvā īpašība ir tā, ka viņš nav nodedzinājis tiltus ne ar vienu,» saka politologs.
Arī Latvijas Valsts prezidenta svarīgajā funkcijā, proti, valsts pārstāvēšanā starptautiskajā arēnā, politologs R. Vējonim problēmas neprognozē. Krietni sarežģītāka situācija, piemēram, bijusi Valdim Zatleram, kuru Rietumu pasaulē nelabprāt uzņēma «aplokšņu pateicību» dēļ.
«Zatleram ārpolitiskā problēma bija tā, ka viņu neaicināja dēļ aploksnēm, kas nav plaši zināms fakts. Rietumos to uztvēra nopietni, tādēļ ārpolitiskā darbība bija ierobežota, ja neskaita slaveno braucienu uz Maskavu,» saka politologs. Arī A. Bērziņa četru gadu laikā veiktās septiņas telefonsarunas ar ārvalstu līderiem neliecinot par īpaši aktīvu darbību ārpolitikā.
Par to, ka prezidents aktīvi izmantos aizsardzības ministra pilnvaru laikā gūtās iemaņas un kontaktus, liecinot arī fakts, ka jau rīt – nākamajā dienā pēc inaugurācijas – viņš dosies vizītē uz Igauniju. Savās pirmajās ārvalstu vizītēs uz Baltijas valstīm devās arī Vaira VīķeFreiberga un Andris Bērziņš.
Pieticība sargā
Līdz šim vērojot R. Vējoni, satraukumu par kādām personīgajām īpašībām, kas traucētu kvalitatīvi sekot paša noteiktajām prioritātēm un pildīt prezidenta pienākumus, I. Ījabs nav izjutis. Gluži pretēji, R. Vējoņa līdzšinējā uzvedība liecina par sabiedrības apmierinātību.
«Viņš ir diezgan piezemēts savās materiālajās prasībās pret dzīvi, tas ir aizsargājošs faktors. Diez vai kāds viņam varēs pārmest saviem līdzekļiem neatbilstošu un pārāk šiku dzīvesveidu. Kas attiecas uz kaut kādām utīm, sīkumiem, nav šaubu, ka kaut kas būs, bet neticu, ka tas būs kaut kas tik liels, lai ietekmētu viņa darbību prezidenta amatā,» politologs neprognozē būtiskus sarežģījumus.