Restitūcijas lietā ASV spiediena neesot

Sējot aizdomas, ka uz Latvijas politiķiem tiks radīts spiediens, lai ebreju kopienai atdotu pēc iespējas vairāk īpašumu, Latvijā aizvadītās divas dienas viesojās ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Nikolass Dīns. Tomēr šādām aizdomām nav pamata. Par to ir pārliecināti pat restitūciju neatbalstošās Nacionālās apvienības pārstāvji, kas tikās ar diplomātu.

Pirms N. Dīna ierašanās ASV vēstniecība Latvijā izplatīja ziņojumu, ka viņš Rīgā ieradies, lai apspriestu holokausta laika ebreju kopienas sabiedriskā un reliģiskā īpašuma restitūcijas jautājumus. Viņam paredzētas arī tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisiju, kas vada restitūcijas likumprojektu izstrādāšanu, un ebreju kopienas pārstāvjiem.

Tiekoties ar ASV sūtni, Ārlietu komisija bija ļoti vāji pārstāvēta – tikai četri deputāti no Vienotības un Nacionālās apvienības. Pēdējie droši vien tāpēc, lai N. Dīns varētu iepazīties tuvāk ar restitūcijas pretinieku argumentāciju. Lai noskaidrotu, kāpēc nebija pārstāvēti citu Saeimas frakciju pārstāvji, Neatkarīgajai ar komisijas priekšsēdētāju Ojāru Ēriku Kalniņu sazināties neizdevās, savukārt Jānis Lejiņš par iemesliem nebija pārliecināts. Tikšanās esot organizēta lielā steigā.

Pēc tikšanās A. Lejiņš skaidroja, ka N. Dīns, pretēji sabiedrībā jūtamajām bažām, Latvijā nav ieradies, lai diplomātiskām metodēm rosinātu lielāku restitūcijai pakļaujamo nekustamo īpašumu skaitu.

«Nav tik traki, kā visi iedomājas. Viņš ir ļoti draudzīgs un uzklausīja mūsu argumentus. Viņš saprot mūsu pusi un neko neuzspiež, un nedraud. Sabiedrībai ir nepareizi uzskati,» saka politiķis. A. Lejiņš skaidro, ka sūtnim Eiropas valstu apmeklēšana ir darbs un viņam jārēķinās arī ar saviem lobijiem.

«Dīns uzskata, ka mēs šajā jautājumā labi strādājam, bet piekrita mūsu viedoklim, ka mēs neko ātri nevaram izdarīt, ja nav atrisināti juridiski jautājumi,» teica A. Lejiņš, piebilstot, ka sūtnis par lielāku problēmu atzinis nesaskaņas pašu ebreju organizāciju vidū.

Arī Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava, tiekoties ar N. Dīnu, neesot jutis, ka ASV vēlētos panākt, lai Latvijas valsts pret ebrejiem būtu devīgāka. Neesot arī nekāda pamata uzskatīt, ka restitūcija būtu saistāma ar ASV atbalstu NATO līguma kontekstā.

«Viņš ne tik ļoti, bet ASV vēstniecības pārstāvji atzīst, ka restitūcijas jautājums ir svarīgs. NATO atbildība par dalībvalstu drošību ir cits jautājums, kas nav kā tirgus prece, kur vienu jautājumu var iemainīt pret citu,» uzsvēra J. Dombrava.

Viņš N. Dīnu iepazīstinājis arī ar Nacionālās apvienības redzējumu, ka tā vēlētos panākt plašāku nodarījumu kompensāciju no totalitārajiem režīmiem, bet tam nepieciešams atgūt arhīvu materiālus, kas ļautu saukt pie atbildības personas neatkarīgi no tā, pret kādas tautības Latvijas pilsoņiem noziegumi būtu pastrādāti.

J. Dombrava gan nešaubās, ka, radot restitūcijas precedentu, šis jautājums tiks aktualizēts «atkal un atkal». «Pašas ebreju organizācijas jau teikušas, ka tās interesē vairāk nekā 200 īpašumu,» saka J. Dombrava.

Iepriekš, runājot par jautājumiem, kas saistīti ar holokausta notikumiem, N. Dīns norādījis, ka viens no jautājumiem ir labā griba. «Tas ir viens no pamata nosacījumiem. Tāpat labā griba ir viens no veidiem, kā ASV pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar holokaustu un restitūciju. Tas savukārt balstās uz sadarbību starp ASV un Latviju [..] Var pat sacīt, ka mūsu sadarbība balstās uz vairākiem pīlāriem – viens no tiem ir aizsardzības pīlārs, bet otrs ir ekonomiskās saites starp ASV un Latviju. Tāpat nozīmīgas ir mūsu kopīgās vērtības,» skaidrojis N. Dīns.