Aizvadītajā nedēļā divi ar koalīcijas partiju atbalstu realizēti uzbrukumi premjerministrei Laimdotai Straujumai vedināja domāt, ka sākta kampaņa, lai līdz ar Saeimas darba atsākšanu septembrī bez liela trokšņa un sāpēm viņu augstajā krēslā nomainītu kāda cita persona.
Sazvērestības teorija vēsta, ka ieinteresēta šajos procesos ir pati Vienotība, taču šo versiju par reālu pagaidām uzskata retais.
Aizdomas par ceļa bruģēšanu uz Ministru kabinetu Solvitai Āboltiņai sēja bankas Citadele lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmums aicināt prokuratūru cita starpā pārbaudīt arī L. Straujumas izmeklēšanas gaitā paustās informācijas atbilstību patiesībai.
Ņemot vērā, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir opozīcijas iecienīts instruments, pats fakts, ka tā aicina prokuratūru pārbaudīt premjeri, dīvains nešķiet. Aizdomas radīja fakts, ka komisijā strādājošais Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis pat nav mēģinājis atrunāt kolēģus no šīs ieceres.
Komisijā strādājošais Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš ir pārliecināts, ka šādā veidā Vienotības S. Āboltiņai draudzīgā spārna pārstāvji cenšas gāzt L. Straujumas valdību citu rokām, lai viņas vietā iesēdinātu S. Āboltiņu.
Šajā shēmā iekļaujas arī otrs uzbrukums – opozīcijas iniciētais, bet koalīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) mēģinājums izsaukt L. Straujumu uz paklāja, lai viņa izskaidrotu brīvprātīgi obligāto kārtību, kādā Latvija uzņems 250 bēgļu. Šā iemesla dēļ NA Rihards Kols zaudēja premjeres parlamentārā sekretāra amatu, uz mirkli radot bažas, vai nacionāļi, zaudējot savulaik tik ļoti kāroto amatu, nesadūšosies parādīt raksturu un sakratīt valdību.
Ņemot vērā, ka R. Kols tika atlaists, atsaucoties uz koalīcijas partiju sen jau neievēroto koalīcijas sadarbības līgumu, arī šis solis var tikt interpretēts kā papildu spriedzes radīšana L. Straujumai.
Šai opozīcijā popularitāti guvušajai teorijai nelabprāt piekrīt Vienotību reizēm konsultējošais politologs Ivars Ījabs. Viņš uzskata, ka NA nav īsti pa spēkam gāzt valdību, jo tās stabilitāti nosaka nevis nacionāļu atbalsts, bet gan fakts, ka L. Straujumai nav alternatīvas.
Eksperts uzskata, ka kritiku neiztur arī pieņēmums, ka premjerministra krēsls lēnām tiek sildīts S. Āboltiņai, jo šādam pavērsienam pašā Vienotībā trūkst atbalsta. «Nedomāju, ka pati Vienotība būtu lielā sajūsmā redzēt viņu [S. Āboltiņu] premjeres krēslā,» saka eksperts.
Sazvērestības teoriju noraida arī pats K. Šadurskis, kurš skaidro, ka pret L. Straujumas izdošanu prokuratūrai nav iebildis, jo esot nokavējis komisijas sēdes sākumu un tādēļ īsti nav izpratis balsojuma būtību. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka pat prokuratūra Citadeles pārdošanas gaitā nespēs atrast kādu likumpārkāpumu. «Komisijas vadītājs vienkārši nevēlas, lai komisijas darbība beigtos bez mazākā rezultāta,» opozīcijas vēlēšanos pievērst pastiprinātu uzmanību premjerei ar rezultatīvas darbības ilūzijas uzturēšanu skaidro politiķis.
Arī R. Kola atlaišanai neesot ne mazāko zemtekstu, jo NA vajagot saprast, ka pievienošanās opozīcijas aicinājumam iztaujāt premjeri nav piedodama. «Ja viņa uzdevums ir komunikācija starp Saeimu un premjeri, tad tas ir ļoti dīvaini, ja kopā ar opozīciju viņš izsauc premjeri uz tepiķa [..]. Jautājumi ministriem un demisiju pieprasīšana ir klasiskās opozīcijas metodes,» saka politiķis.
Jautājums par nacionāļu uzvedību bēgļu jautājuma kontekstā šodien tiks skatīts koalīcijas padomes sēdē, taču nopietnus draudus koalīcijai šis jautājums neradot – premjeres parlamentārā sekretāra amats joprojām tikšot NA. «Mēs ar Straujumu to pārrunājām, viņa uzskata, ka tas amats jāpiedāvā Nacionālajai apvienībai,» saka K. Šadurskis.
Arī NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir neiedragājams savā mierā. Viņš atgādina, ka ar koalīcijas sadarbības līgumu nesavienojami rīkojušās visas koalīcijas partijas, taču tas nav iemesls, lai gāztu valdību – sadarbība turpināsies arī šādā, samocītā, veidā.