Jānis Lasmanis / Autori

No Saskaņas Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins brīdina, ka 250 patvēruma meklētāji, kurus Latvija piekritusi uzņemt, nebūt nebūs vienīgie, kā to sola valdība. Vai tā patiešām būs, lielā mērā ir atkarīgs no mums un Eiropas Savienības lielvarām. Kategorisku noliegumu šai versijai mūsu eiroparlamentārieši nepauž.

Lai kliedētu sabiedrības bažas par kārtību, kādā Latvija uzņems 250 bēgļus, informatīvajā cīņā aktīvi iesaistīsies Iekšlietu ministrija un Valsts kanceleja. Abu iestāžu interneta mājaslapās tuvākajā laikā izvietos informāciju par bēgļu uzņemšanas kārtību, bet par jaunumiem šajā jomā sabiedrību regulāri būs jāinformē speciālajai darba grupai. Par to pēc savstarpējās tikšanās paziņoja premjerministre Laimdota Straujuma.

Politiķim Aināram Šleseram tā dēvētajā oligarhu lietā piemērots aizdomās turamā statuss, taču, uzskatot, ka lieta ir baltiem diegiem šūta, viņš ir apņēmības pilns Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsties pret Latviju, lai gūtu miljoniem eiro lielu kompensāciju par viņa tiesību ierobežošanu piedalīties aktīvajā politikā. Uzvaras gadījumā nauda gan tikšot bāreņiem un labdarības fondiem, nevis integrēta Šleseru ģimenes budžetā.

Latvijā aktualitāti nezaudējušais bēgļu uzņemšanas jautājums nav ļāvis paslīdēt garām nepamanītam faktam, ka mēs neesam uzskaitīti starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras saņems Eiropas finansējumu migrācijas jautājumu risināšanai. Tomēr satraukumam pamata neesot, mierina iekšlietu ministra Riharda Kozlovska palīdze Daiga Holma – finansējumu Latvija saņems tuvāko pāris mēnešu laikā.

Pārliecinošu sajūtu par valdības nestabilitāti radījusī Nacionālā apvienība, premjerministrei Laimdotai Straujumai atgriežoties no atvaļinājuma, sola, ka tās interesēs nav valdības gāšana, bet nesaprašanās radušās tikai cīņā par valsts un sabiedrības interesēm. Tiesa, pēdējā laikā pilnīgi ignorētais koalīcijas līgums gan turpmāk tikšot ievērots godprātīgāk.

Apritējis gads, kopš Krievijas Federācija aizliedza no Eiropas Savienības ievest virkni pārtikas produktu.

Ugunsgrēks, kas kādā mēbeļu ražotnē Imantā Rīgā izcēlās aizvadītās svētdienas agrā rītā, savā nešpetnumā sasniedzis antirekordu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādina, ka, plānojot nākamā gada budžetu, prioritārai jābūt valsts aizsardzībai. Sekojot šim ieteikumam, budžeta veidotāji plāno, kā 2% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzības budžetam varētu atvēlēt jau līdz 2017. gadam. Naudu meklēšot arī citām vajadzībām, bet iedzīvotāju ienākumu nodoklis gan, visticamāk, netiks samazināts.

Kā jauna skābekļa deva lēni plēnējošajām baumu oglītēm par valdības iespējamo izjukšanu kalpojusi neoficiāla informācija, ka Zaļo un zemnieku savienība gatavojoties uzsākt divpusējas sarunas ar Vienotību, lai laikā, kad Nacionālā apvienība pilda iekšējās opozīcijas lomu, nostiprinātu vismaz savu sadarbību.

Vērienīgi ugunsgrēki aizvadītajās brīvdienās piemeklējuši Imantas mikrorajonu Rīgā, kur 24 stundu laikā netālu viens no otra izcēlušies divi paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki. Vienu no tiem ugunsdzēsējiem nebija izdevies nodzēst arī pēc vairāk nekā 24 stundu nepārtraukta darba.

Darbu Vienotības valdē aizgājušās kolēģes Sandras Kalnietes vietā turpinās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kurš valdes vēlēšanās palika pirmais aiz svītras. S. Kalniete ir apņēmības pilna turpināt darbu partijā un baumas par jauna politiskā spēka dibināšanu kategoriski noliedz. Tam, ka šādu iespēju kaut tikai apsvērt ir pāragri, piekrīt arī politologi.

Nacionālajai apvienībai (NA) pārmet populistiskas politikas taisīšanu, ekspluatējot bēgļu jautājumu, kas var izraisīt valdības krišanu. Taču apvienības biedri uzsver, ka valdības gāšanu viņi nekādā gadījumā nevēlas. Viņu mērķis – panākt, lai valdība parlamentam sniedz skaidrojumu un ieklausās tajā, bet valdības gāšanā, viņuprāt, vairāk ieinteresēti daži indivīdi no Vienotības. Dominējošs gan ir viedoklis, ka bēgļus no Āfrikas viņu pašu dēļ labāk būtu izvietot pašā Āfrikā.

Turpinoties ķīviņiem par un ap bēgļu uzņemšanu, pilsoniskā sabiedrība ir sašutusi, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks ir pārāk radikāli noskaņots šajā jautājumā, un prāto, vai arī viņam līdzīgi Rihardam Kolam nevajadzētu atvadīties no šā amata.

Kurš vainojums Šlokenbekas dzirnavezera piesārņošanā, joprojām cenšas noskaidrot policija, taču divi sabiedrības aizdomās turētie uzņēmumi ir pārliecināti, ka darījuši visu iespējamo, lai vidi nepiesārņotu, un uzmanīgi norāda uz pašvaldību atbildību. Savukārt tukumnieki nešaubās, ka īstos vainīgos nesodīs, bet pie kauna staba kārs attīrīšanas iekārtu vadību.

Dodot iespēju vairāk enerģijas veltīt eksporta tirgus attīstīšanai, valdība Latvijas zemniekiem piederošajam Jelgavas piena apstrādes uzņēmumam Latvijas piens piešķīrusi valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu uz sešiem mēnešiem. Šāds lēmums pieņemts vienbalsīgi. Pašlaik neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs ir 5,03 miljoni eiro.

Vasarā, kad atvaļinājumu dēļ koalīcijas lemtspēja ir ierobežota, Nacionālā apvienība (NA) gatavojas dot vēl vienu triecienu valdību veidojošā trijnieka stabilitātei.

Pēc tam, kad izšķērdīgā Grieķija negribīgi apliecināja, ka tā ir spējīga uz reformām, Francijas prezidents Fransuā Olands aktualizēja jautājumu par Eiropas federalizāciju, piedāvājot izveidot kopīgu eirozonas budžetu un valdību. Latvijā ekonomistu vidū šai idejai piekritēju netrūkst, taču politiski tas esot nerealizējams projekts. Vismaz pagaidām.

Atsaucoties uz nepieciešamību pirms bēgļu uzņemšanas izstrādāt detalizētu plānu to atsijāšanas sistēmai un integrācijai, Latvija, visticamāk, izvairīsies no piedalīšanās bēgļu uzņemšanas pirmajā kārtā, kas ieplānota rudenī. Tas gan neietekmēs uzņemamo bēgļu skaitu, un pirmie no 250 Latvijai uzņemamajiem bēgļiem, jādomā, mūs sasniegs janvārī.

Tukuma novadā esošie pārtikas ražotāji jau ilgstoši pārkāpuši ar pašvaldību atrunātās piesārņojuma normas, taču novads pievēris uz to acis, jo uzņēmumi novadā ir lielākie darba devēji. Uzņēmumi šobrīd gan esot nožēlojuši savu vainu un steidzas sadarboties, taču pašvaldība apsver iespēju vērsties pret tiem tiesā.

Valsts prezidents Raimonda Vējoņa komanda ir izveidota un gatava darbam. To veidojot, viņš nav aizmirsis ne ilggadējus kolēģus, ne ignorējis ar iepriekšējiem prezidentiem strādājušo pieredzi. Bet, kamēr prezidentūra uzņem apgriezienus, jautājums par prezidenta Jūrmalas rezidenci atstāts novārtā.

Parlamentā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Andra Siliņa vadītā Latvijas Pensionāru federācija nevēlas, lai Latvija sniegtu atbalstu izšķērdīgajai Grieķijai.

Šodien smagā ekonomikas krīzē nonākušās Grieķijas parlamentam jāizlemj, piekrist vai nepiekrist Eiropas Savienības partneru diktētajiem noteikumiem, kurus pieņemot tai vēl ir cerības saņemt kārtējo aizdevumu. Tomēr, pat, ja grieķi aizmirst par savu hellēņu lepnumu, atšķirīgs viedoklis var būt Latvijas parlamentam, kura pārliecinošs vairākums uzskata, ka par dalību Grieķijas glābšanā jālemj Saeimā, nevis valdībā.