Atsaucoties uz nepieciešamību pirms bēgļu uzņemšanas izstrādāt detalizētu plānu to atsijāšanas sistēmai un integrācijai, Latvija, visticamāk, izvairīsies no piedalīšanās bēgļu uzņemšanas pirmajā kārtā, kas ieplānota rudenī. Tas gan neietekmēs uzņemamo bēgļu skaitu, un pirmie no 250 Latvijai uzņemamajiem bēgļiem, jādomā, mūs sasniegs janvārī.
Par šādām izmaiņām plānos iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Savukārt detalizētā plāna izstrādē piedalīsies Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un citas ministrijas.
Darba grupa, kuru vadīs Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, strādās pie praktiskā mehānisma izstrādes bēgļu uzņemšanai un integrēšanai Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā apzinot un izmantojot arī citu valstu un starptautisko organizāciju pieredzi šai jomā.
«Bēgļus uzņems tikai pēc tam, kad būs skaidri visi šie uzņemšanas mehānismi,» sola R. Kozlovskis. Viņš uzsvēra, ka ilgtermiņā jāstrādā pie palīdzības bēgļiem, meklējot darba vietas, kā arī paralēli jāparedz iespēja attiecīgajai pašvaldībai palīdzēt ar dzīvesvietas atrašanu.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas un citu valstu iedzīvotāji. «Visticamāk, pašlaik augstākais procents, kuri bēgļu statusam kvalificējas, ir Afganistānas, Irākas un Sīrijas iedzīvotāji. Ir arī Āfrikas valstis, taču precīzi pateikt vēl nevar,» skaidro ministrs.
Par to, ka Latvijai jau sen nepieciešams rīcības plāns bēgļu integrācijai, norādījusi arī Valsts kontroles (VK) vadītāja Elita Krūmiņa.
Pēc viņas domām, šāda politika ir nepieciešama, jo cilvēki Latvijā ierodas no valstīm, kur ir dažādas kultūras un valoda. VK esot bažas par to, kā šīs personas integrēs Latvijā. Pašlaik ar bēgļiem pārsvarā nodarbojas nevalstiskās organizācijas. To pārstāvji pauduši, ka bez nopietnas valsts palīdzības bēgļi nespēj integrēties.
Savukārt iekšlietu ministra palīdze Daiga Holma skaidro, ka Latvija līdz šim nekad nav iesaistījusies ne patvēruma meklētāju uzņemšanas programmās ES iekšienē, ne arī, pārvietojot tās no trešajām valstīm. Līdz ar to Latvijā nav bijusi akūta nepieciešamība izveidot tiesisko un praktisko sistēmu, kādā veidā īstenot šāda veida pasākumus.
«Turklāt to patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijā ierodas paši, bijis salīdzinoši neliels, tāpēc līdz šim faktiski nav veikti valsts līmeņa pasākumi, lai personas, kurām piešķirts kāds no starptautiskās aizsardzības statusiem – bēgļa vai alternatīvais statuss –, integrētu sabiedrībā, darba tirgū, palīdzētu pārkvalificēties, atrast mītnes vietu pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki atstāšanas,» skaidro D. Holma.
Cik daudz šo 250 bēgļu uzņemšana izmaksās Latvijas nodokļu maksātājiem, pagaidām neviens skaidri nezina un prognozēt neņemas. Zināms, ka lielāko daļu no izdevumiem varēs segt no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru bēgli.
Tāpat Latvijai būs pieejams finansējums no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gadam, kurā aptuveni septiņi miljoni eiro paredzēti integrācijai.
Taču vienlaikus esot jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kas saistīta ar īsā laika periodā relatīvi liela personu skaita pieteikumu papildu apstrādi.
Tādēļ iekšlietu ministrs apņēmies panākt, lai šo 6000 eiro izmantošanas nosacījumus padarītu elastīgākus, paplašinot tiem piekrītošo tēriņu sarakstu.