Šodien smagā ekonomikas krīzē nonākušās Grieķijas parlamentam jāizlemj, piekrist vai nepiekrist Eiropas Savienības partneru diktētajiem noteikumiem, kurus pieņemot tai vēl ir cerības saņemt kārtējo aizdevumu. Tomēr, pat, ja grieķi aizmirst par savu hellēņu lepnumu, atšķirīgs viedoklis var būt Latvijas parlamentam, kura pārliecinošs vairākums uzskata, ka par dalību Grieķijas glābšanā jālemj Saeimā, nevis valdībā.
Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par vēl bargākām ekonomikas reformām nekā tās, kuras grieķi noraidīja referendumā. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms veidos līdz 86 miljardiem eiro.
Ja Grieķijas parlaments patiešām piekritīs eirozonas dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem, Latvijai izšķērdīgās dienvidvalsts glābšanai varētu būt jāgarantē līdz pat 240 miljoniem eiro. Daļa no šīs summas būs jāiemaksā no līdz šim ESM iemaksātajiem 88,48 miljoniem eiro, bet atlikusī summa būs jāgarantē. Tiešā veidā šī nauda no Latvijas valsts budžeta nenāktu, taču tā palielinātu valdības parāda apjomu.
Ņemot vērā, ka uz Latvijas valsts budžeta fona 240 miljoni nav maza summa, Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvji sliecas domāt, ka par dalību Grieķijas glābšanā jālemj Saeimai. Turklāt neviens no Neatkarīgās aptaujātajiem politiķiem Grieķijas glābšanas plāniem paust atbalstu nesteidzās.
Piemēram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis, pirms paust atbalstu Grieķijas glābšanai, vēlētos pārrunāt Briselē notikušās sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu. «Viens ir, ko mēs zinām no oficiālajiem paziņojumiem, bet gribētu sajust gaisotni, kāda bijusi sarunās,» saka politiķis.
Viņš neslēpj, ka ilūzijas par to, ka Grieķijai aizdotā nauda tiks atgūta, nelolo, jo grieķi «turpinās tūkstoš gadu tradīciju dzīvot pāri saviem līdzekļiem», bet šis varētu būt vēl viens labs mēģinājums izšķērdētājus vest tuvāk sabalansētam dzīvesveidam.
K. Šadurskis arī atgādina – nebūtu tālredzīgi būt vienīgajiem eirozonas pārstāvjiem, kas atsakās iesaistīties palīdzības programmā, taču par to vajag vēl lemt valdībai «un varētu būt arī Saeimai».
Ka pēdējais vārds Grieķijas jautājumā jāsaka Saeimai, nešaubās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji. «Domāju, ka runa ir par pietiekami lielām summām, lai par to lemtu Saeima,» uzsver ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka.
«Mēs esam veikuši iemaksas ESM, un par to naudu jau ir pieņemts lēmums – izmaksa tiek izdarīta neatkarīgi no dalībvalstu vēlmēm, bet, ja jāmeklē kaut kas papildus, tad tas ir Saeimas lēmums,» piekrītoši precizē NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Arī Saskaņas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins ir pārliecināts, ka jautājums jāuztic Saeimai, jo «runa ir par visu nodokļu maksātāju naudu un mēs esam parlamentāra valsts», saka politiķis.
Arī No sirds Latvijai (NSL) līdere Inguna Sudraba uzskata, ka par palīdzību Grieķijai jālemj parlamentam, pretējās domās atstājot vien Latvijas Reģionu apvienības līderi Mārtiņu Bondaru. Viņš domā, ka valdībai ir uzticēts «mandāts par finanšu stabilitāti un fiskālās disciplīnas jautājumu kopumu, tādēļ valdībai vajadzētu šo mandātu pildīt».
No Saeimā ievēlēto partiju līderiem tikai I. Sudraba nenorādīja uz lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas trūkumu un skaidri paziņoja, ka NSL ir pret izšķērdīguma atbalstīšanu. «Viņi [grieķi] nevarēs atdot, bet tādām programmām, kas nevar atdot, nekādā gadījumā nevar aizdot, ņemot vērā mūsu pašu situāciju,» saka partijas līdere.