Pārliecinošu sajūtu par valdības nestabilitāti radījusī Nacionālā apvienība, premjerministrei Laimdotai Straujumai atgriežoties no atvaļinājuma, sola, ka tās interesēs nav valdības gāšana, bet nesaprašanās radušās tikai cīņā par valsts un sabiedrības interesēm. Tiesa, pēdējā laikā pilnīgi ignorētais koalīcijas līgums gan turpmāk tikšot ievērots godprātīgāk.
Bažas par valdības stabilitāti izraisīja Nacionālās apvienības enerģiskā vēršanās pret koalīcijas partneru valdībā lēmumu bez apspriešanās Saeimā piekrist 250 bēgļu uzņemšanai. Nacionāļi ķērās gan pie opozīcijas iemīļotiem paņēmieniem, mēģinot uz Saeimas ārkārtas sēdi paskaidrojumu sniegšanai izsaukt premjeri, gan piedalījās pret bēgļu uzņemšanu vērstā protesta mītiņā pie valdības nama.
Vērojot Nacionālās apvienības enerģisko rosīšanos, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas līderim Augustam Brigmanim radās aizdomas, ka apvienība iecerējusi panākt L. Straujumas nomaiņu ar kādu citu Vienotības politiķi.
Arī pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes šīs A. Brigmaņa aizdomas neesot pilnībā izgaisinātas. «Uz manu uzdoto jautājumu, vai Nacionālā apvienība kaut kādā veidā speciāli nevēršas pret Straujumu, lai sekmētu cita Vienotības kandidāta nokļūšanu amatā, viņi dievojās, ka tā nav,» saka A. Brigmanis, bet piebilst, ka pārliecība, ka apvienība piebremzēs agresīvo retoriku, arī nav radusies.
Politiķis gan piekrīt, ka bēgļu uzņemšanas lietas ir jāsakārto juridiskā līmenī, lai nerastos situācija, kurā bēgļi Latvijai jāuzņem piespiedu kārtā, ne ar valdības akceptu. «Kad beigsies šis 250 bēgļu uzņemšanas etaps, mums tas jāapspriež Saeimā, lai Eiropa nevarētu nākt ar jaunām prasībām. ZZS ir par to, ka bēgļu stāsts beidzas līdz ar šiem 250. Mēs vairāk ne dvēseli neesam gatavi uzņemt,» saka A. Brigmanis.
Pārliecinātāka par Nacionālās apvienības vēlmi tomēr saglabāt esošo koalīcijas seju ir premjerministre. «Nebija šaubu, ka koalīcija turpinās darbu. Mēs vienojāmies, ka ievērosim principus un informēsim frakcijas, ka vienošanos pārkāpt nedrīkst,» nenoliedzot, ka vārdā nenosaukti politiskie spēki patiešām vairākkārt klaji pārkāpuši koalīcijas līgumu, teica L. Straujuma.
Ielaisties detalizētākā apcerē par valdības šūpošanu premjerministre nevēlējās. «Negribu komentēt, ko viena, otra vai trešā partija dara. Mēs turpinām darbu konstruktīvi, ir budžets, ir svarīgi jautājumi, kas jārisina,» apņēmīgi teica L. Straujuma.
Arī viens no Nacionālās apvienības redzamākajiem līderiem Roberts Zīle apliecināja, ka valdības gāšana vai ministru nomaiņa jau esošās koalīcijas ietvaros nav partijas interesēs. Un, kaut arī pirmdienas koalīcijas sēdē jautājums par konfliktiem ticis apspriests, neesot bijušas ne mazāko indikāciju, ka Nacionālajā apvienībā rūgtu dumpiniecisks noskaņojums.
«Tas nav Nacionālās apvienības interesēs. Mūsu interese nav Straujumas gāšana. Bija vairāki gadījumi, kas radīja saspringumu, bet šī nebija tā diena,» saka R. Zīle un piebilst, ka konflikti radušies, vien cīnoties par valsts interesēm. Politiskā spēka līderis arī sola, ka Nacionālā apvienība tuvāko nedēļu laikā nāks klajā ar likumprojektiem, kas noregulēs kārtību, kādā nākotnē Latvija varētu izvairīties no bēgļu uzņemšanas piespiedu kārtā.
Atgādinot, ka Eiropas Savienības migrantu politika šobrīd esot ļoti sliktas kvalitātes vai pat vispār neesot, R. Zīle arī pauda, ka jau šobrīd ir vērojamas dažādas pazīmes, kas vedina domāt – bēgļu uzņemšana obligātā kārtā var tikt ieviesta pat ar Eiropas Savienības regulu. Apvienība pakļaut Latviju šādam spiedienam nevēloties pieļaut.
