Valsts prezidents Raimonda Vējoņa komanda ir izveidota un gatava darbam. To veidojot, viņš nav aizmirsis ne ilggadējus kolēģus, ne ignorējis ar iepriekšējiem prezidentiem strādājušo pieredzi. Bet, kamēr prezidentūra uzņem apgriezienus, jautājums par prezidenta Jūrmalas rezidenci atstāts novārtā.
Ņemot vērā, ka Valsts prezidenta ikdienu un tēlu lielā mērā nosaka viņa komandas sastāvs, uzreiz pēc Raimonda Vējoņa ievēlēšanas valsts augstākajā amatā liela interese tika izrādīta par to, kādus padomniekus viņš ap sevi pulcēs un kas vadīs Valsts prezidenta kanceleju.
Novērtē pieredzi
Kancelejas vadītāja izvēle pārsteigumus nenesa, to turpina vadīt Aleksandrs Bimbirulis, kas prezidenta kancelejā sāka strādāt jau Andra Bērziņa prezidentūras laikā, bet A. Bērziņš ar viņu sastrādājās laikā, kad vadīja Unibanku.
Arī sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba savu posteni saglabājusi vēl no A. Bērziņa laikiem, bet pieredzi darbā Valsts prezidenta kancelejā viņa smēlusies kopš 2002. gada, kad kļuva par Valsts prezidenta kancelejas sekretāri Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā. Šo amatu viņa četrus gadus pildīja arī pēc tam, kad V. Vīķe-Freiberga beidza savu prezidentūru, bet pēc tam atkal atgriezās kancelejā pie A. Bērziņa.
Politologi uzskata, ka, saglabājot vismaz daļu no iepriekšējā prezidenta biroja darbiniekiem, R. Vējonis rīkojas saprātīgi, jo stāties jaunā, turklāt tik atbildīgā amatā ar jaunu un nepieredzējušu komandu nebūtu prātīgi.
«Uzreiz pēc stāšanās amatā mainīt kancelejas direktoru būtu diezgan neapdomīgi – lai pastrādā un paskatās, kā sanāk sastrādāties,» saka politologs Ivars Ījabs.
Savējos neaizmirst
Savukārt ar kancelejas vadītāja vietnieci Egitu Kazeku R. Vējoni saista ļoti sena pazīšanās un sadarbība, kas raisījusi arī aizdomas par viņu attiecību patieso būtību.
Viņa ar R. Vējoni sāka strādāt jau 1995. gadā, kad viņš bija Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, un jau nākamajā gadā abi kopā devās uz Rīgu, kur, nākamajam prezidentam kļūstot par Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktoru, ieņēma viņa padomnieces amatu.
Viņu sadarbība, E. Kazekai esot dažādos amatos, ilgusi arī visus deviņus gadus, kuros R. Vējonis vadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), un uz īsu laiku pārtrūka, kad viņš šo amatu zaudēja. Taču arī tad viņa saglabāja saikni ar R. Vējoņa pārstāvēto Latvijas Zaļo partiju – viņa strādājusi ar veselības ministru Gunti Belēviču saistītajā Saules aptiekā, pēc 12. Saeimas vēlēšanām kļuvusi par viņa palīdzi Saeimā un šo amatu, saskaņā ar pašas sniegto informāciju, spējusi savienot ar aizsardzības ministra (R. Vējoņa) biroja vadītājas amatu. Arī pēc darba uzsākšanas Valsts prezidenta kancelejā viņa turpina būt G. Belēviča palīdze.
Pašvaldību tiesībās dziļi ieinteresētā, bet juristu aprindās ne pārāk pazīstamā Kristīne Jaunzeme ir kļuvusi par prezidenta padomnieci likumdošanas un juridiskajos jautājumos. Politikas eksperti uzskata, ka tas varētu nozīmēt to, ka R. Vējonis patiešām iecerējis pastiprinātu uzmanību pievērst pašvaldību problemātikai un reģionālajai reformai, kuru viņš netieši pieminēja arī savā pirmajā runā Saeimā.
Viņa R. Vējoņa tuvumā ir kopš 2004. gada, kad, būdama vēl studente, uzsāka darbu VARAM Juridiskajā departamentā, kura vadību pārņēma pēc diviem gadiem, bet vēlāk kļuva par Pašvaldību pārraudzības departamenta direktori.
Zatlera Reformu partiju pārstāvošajam Edmundam Sprūdžam kļūstot par VARAM vadītāju, ministriju atstāja arī K. Jaunzeme, kas darbu uzsāka Saeimas Juridiskajā birojā, no kura atkal tika uzaicināta uz ciešāku sadarbību ar R. Vējoni.
Tumšie zirdziņi
Savējais R. Vējonim ir arī Andis Jēkabsons, ar kuru sadarbību viņš sāka aizsardzības ministra amatā, kā pienākumu pildīšanas laikā A. Jēkabsons bija viņa palīgs sadarbībai ar medijiem. A. Jēkabsonam tiek piedēvēta gan diplomāta (strādājis Ārlietu ministrijas preses centrā), gan privātuzņēmēja pieredze, viņš bijis arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas preses sekretārs, bet tagad kļuvis par prezidenta ekonomikas padomnieku.
Salīdzinoši skopa informācija pieejama par ārlietu padomnieci, kaut arī viņas kompetenci apšaubīt nav pamata. Maija Manika ar ārlietām ir saistīta vismaz kopš 1996. gada, kad sāka strādāt Ārlietu ministrijā par Ārējās ekonomikas politikas nodaļas vadītāju, bijusi arī Latvijas vēstniece Zviedrijā un ministrijas valsts sekretāra vietniece.
No 14. augusta Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieka pienākumus uzņemsies Gusts Kikusts, kurš līdz šim vadījis Latvijas Radio ziņu programmas, ziņo LETA.
G. Kikusta dzīvesgājums liecina, ka viņš absolvējis Rīgas 64. vidusskolu, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā ieguvis bakalaura grādu komunikācijas zinātnē, kā arī studē jis Centrāleiropas universitātē, kur Socioloģijas nodaļā Varšavā ieguvis maģistra grādu kultūrā un sabiedrībā. Tāpat G. Kikusts LU Komunikācijas studiju nodaļā ieguvis maģistra grādu komunikācijas zinātnē.
PREZIDENTA BIROJS
Prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis
Prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka
Prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme
Prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika
Prezidenta preses padomnieks Gusts Kikusts
Prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba
Prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons
Prezidenta ārštata padomnieks Jānis Kažociņš