Latvieši negrib maksāt par grieķu dzīrēm
Parlamentā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Andra Siliņa vadītā Latvijas Pensionāru federācija nevēlas, lai Latvija sniegtu atbalstu izšķērdīgajai Grieķijai.
Taču tā neesot visas partijas nostāja, zaļzemnieki vēlas nogaidīt, kā Grieķijai veiksies ar reformu uzsākšanu, un tad pieņems galīgo lēmumu. Taču noraidoša attieksme pret Grieķijas glābšanu no pašu radītajām problēmām ir arī citās organizācijās.
Pirmā ar oficiālu paziņojumu, iebilstot pret palīdzības sniegšanu izšķērdīgajai dienvidvalstij, klajā nākusi Latvijas Pensionāru federācija (LPF).
Tā pauž viedokli, ka Latvijas garantētie vairāk nekā 200 miljoni eiro «faktiski būs valsts papildu izdevumi, jo līdzšinējā prakse rāda, ka Grieķija negatavojas atdot nevienu no piešķirtajiem kredītiem, kuru kopsumma sasniegs šīs valsts finanšu sistēmai astronomisku lielumu – vairāk nekā 300 miljardus eiro».
Federācija uzsver, ka Latvijas valdība un Finanšu ministrija nesen noraidīja Labklājības ministrijas izstrādāto priekšlikumu par pensiju indeksāciju palielinātā apmērā, kas prasot tikai dažus miljonus eiro, motivējot to ar finanšu resursu trūkumu.
«Finanšu ministrijas klerku skaidrojums par kredīta galvojumu Grieķijai liecina, ka pašreizējā Latvijas valdība, pakļaujoties Eiropas birokrātiem, gatavojas realizēt prettautisku politiku, kas nekaunīgi ignorē savas valsts iedzīvotāju pamatvajadzības, atvirzot tās otrajā plānā, un ved tautu arvien dziļākā nabadzībā, spiežot iedzīvotājus doties emigrācijā,» teikts paziņojumā.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan pagaidām norobežojas no LPF paziņojuma, atgādinot, ka dalībai Eiropas Savienībā (ES) ir sava cena un Latvija ar to nedrīkst nerēķināties, jo vēlas būt šajā Savienībā. Taču, ja Saeima par Grieķijai sniedzamo atbalstu lemtu šodien, tad viņš balsotu «pret».
«Ja balsojums Saeimā būtu šodien, es personīgi balsotu pret. Bet ir jādod viņiem laiks, lai grieķi varētu sākt ieviest pašu apstiprinātās reformas. Kā minimums mēnesi vajadzētu pagaidīt. [..] Es pensionārus varu saprast, kad mums vajadzēja pievilkt jostu, pensionāri iznesa to krīzes smagumu, bet nevaram aizmirst, ka esam Eiropas Savienībā un vēlamies tur palikt,» saka politiķis.
Sajūsmā, ka Latvijai vajadzēs garantēt mūsu ekonomikai pārāk lielu summu, lai glābtu Grieķiju, nav arī pārtikas ražotāji, kas gana cietuši krīzes laikā un ES–Krievijas savstarpējo sankciju dēļ. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija uzskata, ka Latvija varētu dienvidniekiem palīdzēt ar pārdzīvoto krīžu laikā gūtajām atziņām, ne naudu.
«Mēs labprāt viņiem sniegtu padomu, bet savā ekonomiskajā situācijā mēs vienkārši fiziski nevaram atļauties to darīt. Tāpēc, domājam, ka vislabāk Latvija ar savu pieredzi varētu grieķiem palīdzēt, bet ne finansiāli,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Arī Eiropas Savienībā Latvijas intereses veiksmīgi aizstāvējušais Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits uzskata, ka Grieķijai finansiālu palīdzību nevajag sniegt, jo šādi problēma tikai būtu atlikta, radot potencioālus draudus nākotnē.
«Ja tas tiks izdarīts, problēma būs atlikta, un tā samilzīs līdz tādiem apmēriem, ka nekas vairs nebūs glābjams,» saka D. Šmits, kas uzskata, ka Grieķijas glābšana var aizsākt eirozonas sabrukumu.
Latvijas iedzīvotāju bažas par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eiro zonas
Vai jūs personīgi satrauc Grieķijas iespējamā izstāšanās no eiro zonas (tas, ka Grieķijas valsts valūta vairs nebūs Eiro)?
Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nesatrauc Grieķijas iespējamā izstāšanās no eiro zonas 67%
Drīzāk nē 42 %
Noteikti nē 25%
Drīzāk jā 21%
Noteikti jā 6%
Grūti pateikt 6%