Jānis Lasmanis / Autori

Vairākas augstas Vācijas amatpersonas, iesildot sabiedrību, paziņojušas, ka tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atsakās pieņemt patvēruma meklētājus, vajadzētu samazināt pieejamos ES fondus. Koalīcijas partijas, kuru pozīcijas dēļ Latvija kvalificētos šādām sankcijām, caurspīdīgo brīdinājumu par šantāžas iespējamību vismaz pagaidām neuztver nopietni. Arī oficiālā Brisele noliedz, ka kaut kas tāds šobrīd tiktu apspriests.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija tomēr pārvarējusi iekšējās nesaskaņas un nolēmusi nosaukt to personu uzvārdus, kas, pēc komisijā strādājošo deputātu domām, ir morāli atbildīgi par nelaimi. Tomēr ziņojumā būs pieminēti ne tikai kaunināmo, bet arī uzteicamo vārdi. Viens no tādiem – Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vājās cerības, ka pret bēgļu uzņemšanu iebilstošās koalīcijas partijas savu nostāju varētu mainīt pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, pamazām zaudē savu blāvo mirdzumu. Zaļo un zemnieku savienība pat pēc tikšanās ar savā klēpī izaudzināto prezidentu pozīciju nemainīja. Arī Nacionālā apvienība, kurai tikšanās šodien, sola, ka būs nelokāma un bēgļu uzņemšanai nepiekritīs.

Nacionālajai apvienībai un Zaļo un zemnieku savienībai demonstrējot cieņu raisošu turēšanos pie vēlētājiem dotajiem solījumiem, kurus citkārt var locīt atbilstoši esošajai situācijai, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šodien Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē jautājumā par bēgļu uzņemšanu sēdēs kā ūdeni mutē ieņēmis. Latvijai tajā nav oficiālas pozīcijas. Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis centīsies vest spītniekus pie prāta mājās, uzaicinot tos uz pārrunām.

Lai patvēruma meklētājs Latvijā saņemtu bēgļa vai alternatīvo statusu, kas ļauj tam noteiktu laiku uzturēties valstī un strādāt, tam nav jāapliecina, ka patiešām vēlas iekļauties mūsu sabiedrībā. Saņemot statusu apliecinošus dokumentus, tas var doties uz jebkuru plašās Eiropas Savienības dalībvalsti. Taču, gaidot lielāku patvēruma meklētāju pieplūdumu, Saeimas deputāti gatavojas šo situāciju mainīt.

Opozīcijā esošā Saskaņa pārliecībā, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nespēj nodrošināt kontroli pār nozari, iesniegusi Saeimā ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu ministram.

Aktualizējoties jautājumam «cik tad īsti bēgļu Latvijai būs jāuzņem?», jāsarosās arī Nacionālajai apvienībai (NA), kas līdz jaunu ultimātu saņemšanai no Eiropas Savienības cer iekļaut jaunas normas Patvēruma likumā, kas lemšanu par patvēruma meklētāju uzņemšanu nodotu parlamenta ziņā. Rīt attiecīgos priekšlikumus apvienība iesniegs Saeimā.

Opozīcijā esošā politiskā partija Saskaņa lepojas, ka tā pretēji, piemēram, Vienotībai savas iekšējās nesaskaņas prot nosargāt no sabiedrības uzmanības un atrisināt ārpus publiskās telpas. To noliegt nevar, taču bijušo partijas biedru darbību kontrolēt ir krietni grūtāk – Saskaņas līderi Nilu Ušakovu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu iesūdzējusi bijusī partijas biedre Irina Cvetkova.

Būvniecības valsts kontroles birojs, kas gada laikā sabiedrisko attiecību pakalpojumam atvēlējis 29 tūkstošus eiro, nav iegādājies mērinstrumentu, kas maksā tikai pusotru tūkstoti.

Bēgļu uzņemšanas jautājumā spēku smēlušais konflikts starp koalīciju veidojošajām partijām izsmelts. Nacionālā apvienība ceturtdien Saeimas sēdē neatbalstīja pašas rosināto ieceri paskaidrojumu sniegšanai par bēgļu uzņemšanu uz ārkārtas Saeimas sēdi izsaukt premjerministri Laimdotu Straujumu. Partija uzskata, ka saņēmusi pietiekami spēcīgus signālus, ka nākotnē līdzīgi jautājumi tiks izsvērti parlamentā, savukārt uzmestā opozīcija samierinās ar neveiksmi.

Uzklausot savus pārstāvjus, kas piedalījās koalīcijas politisko spēku veidotajā budžeta izstrādātāju darba grupā, Nacionālā apvienība, pirms formulēt un izvirzīt savas prasības nākamā gada budžetā, nolēmusi aicināt uz tikšanos premjerministri Laimdotu Straujumu un, iespējams, arī finanšu ministru Jāni Reiru.

Laužot lielākus un mazākus šķēpus, valdība apstiprinājusi nākamā gada budžeta projektu, taču koalīcijas iekšējā cīņa par savu prioritāšu aizstāvēšanu vēl nevaid beigusies – tas jāapstiprina Saeimai. Ja šobrīd saskanīgākais koalīcijas duets Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības personā sola būtiskas izmaiņas projektā neprasīt, tad Nacionālā apvienība vēl apsvērs, vai spēkošanos, piemēram, par demogrāfijas jautājumu skarošām niansēm, neizvērst parlamentā.

Pēc tam, kad Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atklāja, ka līdz nākamajām valdes vēlēšanām vēlas sagatavot nākamo šā amata nesēju, speciālisti un partijas biedri iezīmē divus ticamākos kandidātus – Andris Piebalgs un Jānis Rozenbergs.

Paskaidrojumu sniegšanai bēgļu uzņemšanas jautājumā pie sevis izsaucot Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Nacionālā apvienība (NA) ir remdējusi vēlmi tirpināt augsto amatpersonu ārkārtas Saeimas sēdē. Tiesa, tā arī negrasās atlaisties no Vienotības un joprojām neizslēdz iespēju apstrīdēt valdības lēmumu par bēgļu uzņemšanu Satversmes tiesā.

Lai piebremzētu pašreizējo koalīcijas partneru reitingu atraušanos, Vienotība apņēmusies enerģiskāk realizēt savu politiku, nevis pakļauties Zaļo un zemnieku savienības vai Nacionālās apvienības uzspiestajiem kompromisiem. Izņēmums nebūšot arī cīņa par budžeta līdzekļiem. Savukārt partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir gatava nodot savu amatu jaunam līderim. Nākamgad.

Pie darba ķērusies Saeimas Juridiskās komisijas darba grupa, kas izvērtēs iespējamo Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu un ievēlēšanas kārtības maiņu. Otrdienas sēdes apmeklētība gan neliecināja, ka visas par tautas vēlētu prezidentu aģitējošās partijas šis jautājums patiešām interesētu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas, noraidījusi opozīcijā esošo komisijas locekļu ieceri atbildīgos par traģēdiju saukt vārdos. Savukārt komisijas priekšsēdētājs cenšas panākt, lai šī būtu pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras darbs nepazudīs vēstures mēslainē uzreiz pēc gala ziņojuma nolasīšanas.

Šlokenbekas dzirnavu ezers no piesārņojuma esot atkopies, bet vainīgo piesārņojuma radīšanā izmeklēšana vēl nav noskaidrojusi. Lai nākotnē izvairītos no līdzīgiem gadījumiem, Tukuma novada dome divus lielākos pārtikas ražotājus novadā vēlas pierunāt būtiski samazināt notekūdeņu piesārņojuma līmeni, stāsta Tukuma novada domes pārstāve Aiga Priede.

Apmierināta ar valdības darbu ir mazāk nekā ceturtdaļa ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju. Pārējie vēlētos nomainīt Ministru prezidentu un dažus ministrus. Politiķi ar šādu situāciju jau ir apraduši, taču vēlētos arī uzzināt, ko tieši vēlētājs no valdības sagaida.

Bijušais Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes vadītājs Uģis Magonis gandrīz 500 tūkstošus eiro skaidrā naudā, ar kuru aizdomās par kukuļa pieņemšanu viņu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, patiešām saņēmis no Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska. To uzņēmējs nenoliedz, bet nauda dota ne kā pateicība – tas esot vienkāršs darījums starp divām privātpersonām.

Zaļo un zemnieku savienība nākusi klajā ar vairākām apspriešanas vērtām idejām par nākamā gada budžetu, pēc tikšanās ar politiskā spēka Saeimas frakciju atzina premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa arī aicināja partiju tikt galā ar iekšējo mikrokonfliktu – aplikt vai neaplikt neveselīgo pārtiku ar jaunu nodokli.

Demonstrējot pēdējā laikā tik bieži piesaukto Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti, valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien apstiprinājušas – Latvija sniegs Grieķijai finanšu palīdzību 240 miljonu eiro, taču kategoriski iebildīs, ja sajutīs mēģinājumu izšķērdīgās dienvidvalsts parādus norakstīt.