Laužot lielākus un mazākus šķēpus, valdība apstiprinājusi nākamā gada budžeta projektu, taču koalīcijas iekšējā cīņa par savu prioritāšu aizstāvēšanu vēl nevaid beigusies – tas jāapstiprina Saeimai. Ja šobrīd saskanīgākais koalīcijas duets Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības personā sola būtiskas izmaiņas projektā neprasīt, tad Nacionālā apvienība vēl apsvērs, vai spēkošanos, piemēram, par demogrāfijas jautājumu skarošām niansēm, neizvērst parlamentā.
Ņemot vērā, ka koalīcijas izveidotajā budžeta izstrādāšanas darba grupā piedalījies kupls skaits politisko spēku ekspertu, kas veido Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), šī partija uzskata par nepamatotu jaunu prasību celšanu Saeimā. «Mums darba grupā strādāja vairāki cilvēki, gan valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, gan no reģionālajām partijām. Ja mēs viņiem esam uzticējušies, tad kāpēc mums iebilst,» norādot, ka ZZS necentīsies budžeta apstiprināšanas laikā izvērst revolūciju, saka partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Arī finanšu ministra un premjera portfeļus turošās Vienotības valdes loceklis un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis prognozē, ka viņa pārstāvētā partija būtiskus grozījumus budžeta projektā necentīsies ieviest.
«Domāju, ka principā Vienotības uzstādījumi budžeta projektā ir realizēti. Vienmēr paliek kaut kādi sīkumi, ko var mēģināt pielabot, bet katrā ziņā Vienotībai kā premjera partijai nevajadzētu mēģināt būtiski mainīt vai labot budžeta projektu, jo tas var mudināt citus kolēģus uz aušībām,» saka K. Šadurskis.
Viņš arī uzskata, ka koalīcijai nemaz nav pamata lieliem strīdiņiem budžeta pieņemšanas laikā, jo, jau veidojot budžeta projektu, diskusijas bijušas pietiekami karstas un panāktajiem kompromisiem vajadzētu būt saistošiem visiem koalīcijas partneriem.
Šāda prognoze politiķim gan netraucē paredzēt, ka no kāda vārdā nenosaukta politiskā spēka puses varētu nākt «revolucionāri priekšlikumi». Šādu priekšlikumu iespējamos autorus K. Šadurskis vārdā atturējās saukt, lai «īpaši nekūdītu».
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš neslēpj, ka apvienības frakcija varētu tomēr censties ieviest budžetā dažas izmaiņas, kuras valdība un darba grupa nav akceptējusi. Par to gan šodien vēl lemšot apvienības frakcijas sēdē.
«Bija vairāki pasākumi, kurus valdībā neakceptēja. Piemēram, iniciatīva par daudzbērnu ģimeņu tiesībām izmantot vilciena pakalpojumus bez maksas un iespēja saņemt pašvaldības finansējumu bērnudārzam arī tad, ja konkrētās pašvaldības teritorijā bērnudārza pakalpojumi nav pieejami,» saka G. Bērziņš. Gan jāatgādina, ka apvienības līderi vairākkārt solījuši, ka nesaskaņu dēļ, apstiprinot budžetu, valdība nekritīs.
«Viņi visu laiku mēģina kaut ko grozīt, tā jau nebūtu Nacionālā apvienība, ja viņi neko nemēģinātu,» par potenciālo ķīviņu nav izbrīnīts A. Brigmanis.
Apstiprinot 2016. gada budžeta projektu, valdība noteica, ka nākamgad minimālo algu palielinās līdz 370 eiro, kā arī ieviesīs diferencēto neapliekamo minimumu, vienlaikus par desmit eiro palielinot arī vispārējo neapliekamo minimumu.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars 4700 lielo algu saņēmēju ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaušot novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem.
Valdība uzsver, ka nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskars plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielinās tos nodokļus, kas ierobežos kaitīgus ieradumus, – akcīzes nodokli tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.