Naudu Grieķijai nežēlosim, norakstīt parādus neļausim

 
Grūti spriest, par ko aizdomājusies ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, taču līdzīgi Saeimai arī valdības roka nenotrīcēja un solījums palīdzēt Grieķijai ar dažām piebildēm dots ©F64

Demonstrējot pēdējā laikā tik bieži piesaukto Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti, valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien apstiprinājušas – Latvija sniegs Grieķijai finanšu palīdzību 240 miljonu eiro, taču kategoriski iebildīs, ja sajutīs mēģinājumu izšķērdīgās dienvidvalsts parādus norakstīt.

Piekrītot naudas aizdevēju prasībām, Grieķijas parlaments, pretēji referendumā paustajam tautas viedoklim, jūlija vidū apņēmās ieviest vairākas reformas, kurām vajadzētu samazināt valsts izdevumus. Rezultātā demokrātijas šūpulis ieguva solījumu, ka nākamajos gados apmaiņā pret ieviestajām reformām tas saņems 86 miljardus eiro.

Zaudējumi būs

Sekojot valdības Saeimas komisijas lēmumam, Latvijai Grieķijas glābšanai būs jāgarantē līdz pat 240 miljoniem eiro. Daļa no šīs summas būs jāiemaksā no līdz šim Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) fondā iemaksātajiem 88,48 miljoniem eiro, bet atlikusī summa būs jāgarantē.

Tiešā veidā šī nauda no Latvijas valsts budžeta nenāks, taču tā palielinās valdības parāda apjomu. Un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns ir pārliecināts, ka, sniedzot palīdzību Grieķijai, Latvijai ir jārēķinās ar zaudējumiem.

Lielākā daļa koalīcijas deputātu gan uzskata, ka ar šādām prognozēm nepietiek, lai novērstos no ķezā nokļuvušās Grieķijas, un naudas aizdošanai devusi zaļo gaismu.

Norakstīt neļaus

«Stingrie nosacījumi finansējuma saņemšanai atgādina situāciju, ar kuru reiz saskārās arī Latvija, tāpēc deputātu diskusijas bija visai spraigas, ņemot vērā mūsu valsts pieredzi, un tajās paustas bažas par uzticības trūkumu Grieķijai un tās spēju pildīt saistības. Līdzīgu satraukumu pauduši arī eirozonas valstu finanšu ministri. Tomēr vienlaikus Grieķijas parlamenta jau apliecinātā spēja pieņemt nepieciešamos grūtos lēmumus, lai izpildītu aizdevuma saņemšanas priekšnosacījumus, kā arī apsvērumi par eirozonas kopējo stabilitāti ir snieguši pārliecību un gatavību atbalstīt trešo finanšu palīdzības programmu Grieķijai,» saka Saeimas komisijas vadītāja Lolita Čigāne.

Līdzīgi citiem aizdevējiem arī Latvija uzstāj, lai aizdevumu Grieķijai izmaksā pa daļām – pirms katra nākamā maksājuma izvērtējot jau ieviestās reformas.

Turklāt Latvija kategoriski iebilst pret iespēju Grieķijas parādu norakstīt. Lai to nepieļautu, valdība un Saeima noteikušas, ka Latvijas pārstāvim ESM būs jāizmanto veto tiesības, ja rosinās Grieķijas parāda norakstīšanu un papildu finanšu līdzekļu rezervēšanu dalībvalstu nacionālajos budžetos, ja vien tas netiek kompensēts pilnā apmērā. Veto tiesību izmantošana nozīmētu to, ka Grieķija naudu nesaņem.

Nepietiekamas garantijas

Vienīgais komisijā strādājošais koalīcijas deputāts, kas neatbalstīja palīdzības sniegšanu, ir Nacionālās apvienības Edvīns Šnore. Viņš uzskata, ka Latvija nav izmantojusi visas iespējas, lai nodrošinātos pret naudas zaudēšanu, ja Grieķija pieviļ Eiropas cerības.

«Tomēr manu priekšlikumu rezultātā Latvijas pozīcija tika stiprināta, uzliekot par pienākumu izmantot veto tiesības, ja izvirzās jautājums par parāda norakstīšanu,» apmierināts saka deputāts, bet ar to neesot bijis gana, lai viņš aizdošanu Grieķijai atbalstītu.

Opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība koalīcijas vēlmei aizdot naudu pretojas pasīvi – nepiedalās komisijas sēdēs. Partijas līderis Mārtiņš Bondars uzskata, ka valdība apzināti slēpj informāciju. Proti, iespēja, ka Grieķijas parādus norakstīs, ir krietni lielāka, nekā stāsta deputātiem. Turklāt Saeimā šis jautājums skatīts slēgtā komisijas sēdē.

«Tā slepenība ir tikai ar vienu domu – koalīcija negrib un nespēj runāt par neērtiem jautājumiem – ne Grieķijas finanšu problēmām, ne bēgļu jautājumu,» saka M. Bondars.

Savukārt opozīcijas smagsvars – Saskaņa – uzskata, ka, aizdodot naudu Grieķijai, tiek ignorēta tās tautas griba, jo aizdevuma neatņemama komponente ir aizdevēju noteikto reformu obligāta izpilde, bet tieši pret šādām reformām referendumā iebilda grieķi.

«Mēs esam kopīgi ar Grieķijas iedzīvotājiem, nevis ar tās premjerministru. Ja Grieķijas tauta nobalsoja, ka nosacījumi ir nepieņemami, tad arī atbalstām tautas gribu. Tagad viņiem ir vēl drakoniskāki noteikumi par aizņemšanos. Grieķija kritīs vēl zemāk, nekā tā ir šobrīd,» paskaidrojot, kādēļ Saskaņa aizdošanu neatbalsta, saka Ivans Klementjevs.



 

Abonē