Ar tautas neapmierinātību politiķi apraduši
Apmierināta ar valdības darbu ir mazāk nekā ceturtdaļa ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju. Pārējie vēlētos nomainīt Ministru prezidentu un dažus ministrus. Politiķi ar šādu situāciju jau ir apraduši, taču vēlētos arī uzzināt, ko tieši vēlētājs no valdības sagaida.
Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem nedēļas sākumā sadarbībā ar aģentūru LETA aptaujāja GfK Baltic. Uz jautājumu, vai pašreizējā valdībā būtu nepieciešamas izmaiņas, 25% atbildējuši, ka ir nepieciešams gan jauns valdības vadītājs, gan arī citi ministri. Savukārt 29% aptaujāto uzskata, ka premjerministres Laimdotas Straujumas veikums ir apmierinošs un pilnai laimei vajadzētu nomainīt tikai dažus ministrus. Šādam viedoklim gan nepiekrīt 9% respondentu, kuri vēlētos L. Straujumu nomainīt. Apmierināti ar valdību ir 22% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet 15% šajā jautājumā nebija viedokļa.
Interesanti, ka pašreizējās valdības darbu biežāk nekā citi atbalsta iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 65 gadiem (31%), latvieši (38%), mājsaimniecības, kurās ir pieci un vairāk cilvēku (36%), Pierīgā (34%), Latvijas mazpilsētās (32%) un laukos dzīvojošie (31%).
Valdības vadītāja un ministru nomaiņu biežāk atbalsta cittautieši (38%), tie, kas strādā algotu, fizisku darbu (34%), bezdarbnieki (51%), kā arī Rīgā dzīvojošie (31%). Savukārt atsevišķu ministru maiņu biežāk atbalsta jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (40%). Tikmēr iedzīvotāju viedoklis par valdības vadītāja maiņas nepieciešamību ir līdzīgs dažādās sociāli demogrāfiskās grupās.
Sabiedrības apmierinātības ar valdību rādītājs sakrīt arī ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS regulāri veiktajām aptaujām, kurās tiek uzklausīti ne tikai ekonomiski aktīvie, birojos strādājošie iedzīvotāji, bet arī valsts nomalēs dzīvojošie pensionāri. Pēdējos mēnešos ar valdību apmierināto īpatsvars svārstās ap 21%.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka iedzīvotāju neapmierinātība ar valdību ir tradicionāla un izbrīnu neizraisa. Pēc viņa domām, cilvēki vienmēr tieksies pēc kaut kādām izmaiņām, kaut arī paši nezinās, kādas izmaiņas tieši vēlas. «Loģiski, ka cilvēki grib dažādas izmaiņas, bet bieži viņi nezina, kādas – vēlas tikai kaut ko pamainīt. Tas izpaužas arī vēlēšanās,» saka politologs.
Arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš nav izbrīnīts par zemo atbalstu valdošajai koalīcijai, jo ar tādu ilgākā laikā jau sarasts. Viņš uzskata, ka neapmierinātību rada ne pārāk veiksmīgais Latvijas veiksmes stāsts un tā radītie ekonomiskie rādītāji. Taču politiķis vēlētos arī nepastarpināti uzzināt, tieši kādas pārmaiņas valdības darbā iedzīvotāji vēlas.
«Būtu lietderīgi konstatēt, kas tieši ir tie jautājumi, kas sabiedrību neapmierina valdības darbā, lai valdības pārstāvjiem palīdzētu izprast situāciju dziļāk un, iespējams, vērst kaut ko par labu.
Opozīcijā esošās Saskaņas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs novērojis, ka sabiedrība aizvien biežāk uzdod jautājumu, kāds ir valdības darbošanās mērķis. Ņemot vērā, ka šīs valdības mērķis, viņaprāt, ir pati būšana valdībā, sabiedrības neapmierinātība neesot liels pārsteigums.
«Pašreiz Straujumas valdības – līdzīgi Valda Dombrovska valdībām – deklarētais mērķis ir būt un reaktīvi reaģēt uz notiekošo. Manuprāt, jebkādām pārmaiņām valdībā būtu jānāk ar atbildi, kamdēļ mainās šī valdība, ar kādu mērķi kopdarbam apvienojas vadoņi un vadones. Pašreiz koalīcija gāja uz vēlēšanām ar mērķi turpināt būt, to viņi godam pilda, bet acīmredzot tas ir krietni par maz,» saka J. Urbanovičs.