Vājās cerības, ka pret bēgļu uzņemšanu iebilstošās koalīcijas partijas savu nostāju varētu mainīt pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, pamazām zaudē savu blāvo mirdzumu. Zaļo un zemnieku savienība pat pēc tikšanās ar savā klēpī izaudzināto prezidentu pozīciju nemainīja. Arī Nacionālā apvienība, kurai tikšanās šodien, sola, ka būs nelokāma un bēgļu uzņemšanai nepiekritīs.
Cerība, ka tikšanās ar R. Vējoni varētu mainīt vismaz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju bēgļu jautājumā, šķiet, bija Vienotībai. Tā pēc ārkārtas koalīcijas sēdes aizvadītajā piektdienā aicināja prezidentu ne tikai sasaukt ārkārtas Nacionālās drošības padomes sēdi, bet arī uzlūgt uz pārrunām Saeimā ievēlētās politiskās partijas.
Un prezidents atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdien, secību nosakot, ņemot vērā mandātu skaitu, pie viņa devās pirmās trīs no sešām parlamentā ievēlētajām partijām. Pagaidām šīs tikšanās nav izraisījušas ne pārsteigumus, ne izmaiņas esošajā situācijā, kuru Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa dēvē par konstitucionālo krīzi.
Pirmā pie R. Vējoņa devās lielākā Saeimas frakcija – Saskaņa, kura pēdējā laikā labprāt noskatās koalīcijas nebūšanās un, piemeklējot situācijai atbilstošus argumentus, partnerus ķīviņā, palīdzot pieņemt kādu lēmumu, cenšas netraucēt.
Tā arī šoreiz. Pēc tikšanās ar R. Vējoni Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs gan atzina, ka Saskaņa ir pārliecināta – nelaimē nokļuvušie patvēruma meklētāji Latvijai ir jāuzņem, taču Saskaņa šobrīd atturas piedalīties lēmumu pieņemšanā, jo to neapmierina valdības līdzšinējā komunikācija gan ar opozīciju, gan sabiedrību.
Proti, joprojām neesot skaidrs, kur un kā Latvija varētu uzņemt ne tikai Eiropas komisāra Žana Pola Junkera papildus nosauktos 526 bēgļus, bet arī tos 250, par kuru uzņemšanu valdība jau spriedusi. Katastrofāli trūkstot informācijas arī par to, cik tas maksās un kā tiks organizēta šo cilvēku integrācija. Rezultātā rodoties iespaids, ka valdība kaut ko slēpj no sabiedrības.
«Vislielākais noziegums no valdības» ir tas, ka viņi neinformē sabiedrību godīgi un atklāti,» akcentēja J. Urbanovičs. «Cilvēki iztēlojas varbūt kaut ko daudz sliktāku, nekā būs patiesībā, un tas ir noziedzīgi. Varbūt neviens bēglis vēl nebūs atbraucis, bet mums jau te nemieri sāksies,» piebilda politiķis, atklādams, ka uz daudziem jautājumiem atbilžu diemžēl trūkstot arī R. Vējonim.
Arī ZZS, kuras frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis jau kopš jūlija sola, ka viņa pārstāvētā partija kategoriski iestāsies pret vairāk nekā 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu, tikšanās ar Valsts prezidentu tās pozīciju neietekmēja ne par matu.
Politiskā spēka valdes loceklis Edgars Tavars stāstīja, ka R. Vējonis tikšanās laikā aicinājis partiju pieņemt pārdomātu lēmumu, ņemot vērā gan valsts drošības, gan ekonomiskos aspektus.
Sekot Valsts prezidenta aicinājumam un augstāk likt valsts, nevis partijas intereses E. Tavars apsolīja, bet partijas valdes sēdē, kas notika īsi pēc tikšanās ar R. Vējoni, pozīcija tomēr mainīta netika – ZZS neatbalsta jauna patvēruma meklētāju viļņa uzņemšanu.
Protams, savu pozīciju nemainīja arī Vienotība, kura ir pārliecināta – piekrišana vai nepiekrišana jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanai var ietekmēt gan valsts drošību, gan ekonomiku, jo, piemēram, patrulēšana mūsu gaisa telpā nav obligāts NATO dalībvalstu pienākums, tas tiek veikts, balstoties uz solidaritātes principu. Ja Latvija atteiksies uzņemt bēgļus, sekas varot būt neprognozējamas.
Pretēji iepriekš paustajam S. Āboltiņa tagad pieļauj, ka bēgļu jautājums varētu detonēt vadības krišanu, taču tas neatrisinātu problēmu, jo Vienotības, ZZS un Nacionālās apvienības veidotā koalīcija ir vienīgā iespējamā šajā Saeimas sasaukumā, un tas nozīmē, ka jauno valdību veidotu tie paši politiķi, kuriem atkal būtu jāspēj rast kompromisu.
Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā vakar norādīja Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Ziņojumā teikts, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.
Latvija zaudēšot ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos. Nav izslēdzams, ka Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var izraisīt citu valstu noraidījumus valstij būtiskos lēmumos, tostarp attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu saskaņā ar kolektīvās aizsardzības principu jeb NATO līguma 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām alianses dalībvalstīm.