Par traģēdiju atbildīgos nopels. Vējoni uzteiks

© F64

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija tomēr pārvarējusi iekšējās nesaskaņas un nolēmusi nosaukt to personu uzvārdus, kas, pēc komisijā strādājošo deputātu domām, ir morāli atbildīgi par nelaimi. Tomēr ziņojumā būs pieminēti ne tikai kaunināmo, bet arī uzteicamo vārdi. Viens no tādiem – Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Par nepieciešamību ziņojumā iekļaut morālo atbildību nesošo politiķu vārdus jau sākotnēji aktīvi uzstājās Latvijas Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš.

«Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. [..] Līdz ar to neatkarīgi no motīviem sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas,» uzskata A. Kaimiņš.

Sākotnēji komisijā strādājošie viņa kolēģi šim ierosinājumam nepiekrita, un biežāk pieminētais pretarguments šim ierosinājumam bija tāds, ka nebūtu pareizi nosaukt tikai dažus politiķu vārdus, aizmirstot, piemēram, uzņēmumus un to vadītājus, īpašniekus.

Tomēr, laikam ritot, komisijas vairākums savas domas mainīja un politisko un morālo atbildību nesošo, A. Kaimiņa ieteikto amatpersonu vārdus tomēr izlēma nosaukt.

Tie ir bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, kā arī bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un viņa valsts sekretārs Juris Pūce. Visas šīs amatpersonas bija šajos amatos, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, vai nebija darījušas valdības deklarācijā solīto būvniecības kontroles veicināšanai.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vainīgo pārstāv Vienotību, šīs partijas deputāti A. Kaimiņa ieceri neatbalstīja, balsojot pret. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji komisijā Kārlis Seržants un Juris Vectirāns atturējās atbalstīt vai noraidīt šo priekšlikumu.

K. Seržants skaidro, ka ZZS tas nav pieņemams, jo, pēc viņa domām, konfliktējot ar paša A. Kaimiņa priekšlikumā vairākkārt pieminēto politisko atbildību, kura nav iespējama traģēdijas laikā bezpartejiskajiem valsts sekretāriem. Līdzīgu motīvu dēļ vainīgos saukt vārdā nevēlējās arī Nacionālās apvienības pārstāve Inguna Rībena.

Interesanti, ka gala ziņojumā parādījušies arī labie personāži – Valsts prezidents Raimonds Vējonis un ZZS deputāti Ingmārs Līdaka un Andris Bērziņš.

Deputāti, izpētot valdības un Saeimas komisiju sēžu audioierakstus, konstatējuši, ka R. Vējonis, būdams vēl vides ministrs, iebildis pret Valsts būvinspekcijas likvidēšanu. Arī vēlāk, būdams jau deputāts, viņš ar saviem partijas biedriem Saeimā rosināja atjaunot Valsts būvinspekciju, bet atbalstu iecerei neguva.

Vismaz pagaidām ZZS pārstāvji ziņojumā ir vienīgie vārdā nosauktie gaišie tēli. Komisijai gan vēl jāsapulcējas, lai apstiprinātu gala ziņojumu trešajā lasījumā, taču pagaidām nekas neliecina, ka pozitīvo tēlu sarakstu papildinās.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/09/15/par-tragediju-atbildigos-nopels-vejoni-uzteiks

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais