Par oligarhu lietu Šlesers sola atriebties valstij

Politiķim Aināram Šleseram tā dēvētajā oligarhu lietā piemērots aizdomās turamā statuss, taču, uzskatot, ka lieta ir baltiem diegiem šūta, viņš ir apņēmības pilns Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsties pret Latviju, lai gūtu miljoniem eiro lielu kompensāciju par viņa tiesību ierobežošanu piedalīties aktīvajā politikā. Uzvaras gadījumā nauda gan tikšot bāreņiem un labdarības fondiem, nevis integrēta Šleseru ģimenes budžetā.

Aizvadītajās vēlēšanās fiasko cietušās partijas Vienoti Latvijai valdes loceklis par aizdomās turētā statusa piemērošanu žurnālistus informēja paša sasauktā preses konferencē. Viņš aizbildinājās, ka joprojām nav tiesīgs atklāt, tieši par kādiem nodarījumiem viņš tiek turēts aizdomās, taču lietā vairs nefigurējot iepriekš piesauktie krimināllikuma panti par kukuļošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Neesot arī norādes, ka viņa darbību valstij būtu nesusi zaudējumus.

Tas A. Šleseram liekot domāt, ka oligarhu lieta, par spīti skandalozajam pieteikumam, ir izgāzusies, bet atbildība par to jāuzņemas bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kas oligarhu lietas fonā rosināja atlaist Saeimu, lai saglabātu varu, un viņa biroja vadītājam tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Ministrs, kas publiski ir atklājis, ka ir gejs, A. Šlesera shēmā organiski iekļaujoties, jo aizdomās turētais politiķis iestājies pret viendzimuma pāru attiecību legalizāciju.

«Šajā laikā, tieši tad, kad Zatlers, saprazdams, ka viņam vairāk nav Saeimas vairākuma atbalsta, veica konsultācijas, tajā skaitā ar dažādiem dienestiem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Un tad pēkšņi parādās skaļa lieta – tā sauktā oligarhu lieta, kā mediji to ir nosaukuši. Vai tā ir nejaušība, kad šī lieta radās tieši tad, kad Valdis Zatlers saprata, ka viņš netiks pārvēlēts par prezidentu?» retoriski jautāja A. Šlesers.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011. gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas un tiesiskais statuss piemērots 11 personām. KNAB veicis kratīšanas vairākās vietās Latvijā, arī ietekmīgu politiķu īpašumos – Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Tāpat KNAB 2011. gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva.

Šobrīd nav oficiāli zināms, kas tieši Šleseram tiek inkriminēts. Tāpat nav zināms, cik un kādas personas šobrīd oligarhu lietā ir aizdomās turētā statusā. No KNAB 2011. gada pavasarī parlamentā iesniegtajiem dokumentiem, kas nonāca arī mediju rīcībā, izriet, ka biroja rīcībā esošie kriminālprocesa materiāli liecina, ka toreizējais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis toreizējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar kompānijas vai Rīgas reklamēšanas biroja Live Riga finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos. Viņam tika inkriminēti arī citi ne mazāk smagi noziegumi.