Tukuma novadā esošie pārtikas ražotāji jau ilgstoši pārkāpuši ar pašvaldību atrunātās piesārņojuma normas, taču novads pievēris uz to acis, jo uzņēmumi novadā ir lielākie darba devēji. Uzņēmumi šobrīd gan esot nožēlojuši savu vainu un steidzas sadarboties, taču pašvaldība apsver iespēju vērsties pret tiem tiesā.
Jau vēstīts, ka jūlija sākumā Šlokenbekas Dzirnavu ezerā konstatēts pārmērīgs piesārņojums, kas izraisīja zivju masveida bojāeju. Reaģējot uz notikušo, Tukuma novada dome ezera apkārtnē izsludināja ārkārtas situāciju un uzsāka ezera attīrīšanu, savukārt par piesārņojuma izraisīšanu aizdomās turētie uzņēmumi (Tukuma piens un Puratos Latvia) strauji samazināja savu notekūdeņu piesārņojumu un neatteica pašvaldības aicinājumiem atvieglot attīrīšanas iekārtu slodzi.
To, kas īsti vainīgs piesārņojuma izraisīšanā, kriminālprocesa ietvaros pašlaik cenšas noskaidrot Tukuma rajona prokuratūra, savukārt pašvaldības pārstāvji izvairās saukt vārdos aizdomās turamos uzņēmumus, jo nevēlas pirms laika saasināt attiecības ar lielākajiem darba devējiem novadā.
Pārkāpumus piecieta
Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs neslēpj, ka abi pārtikas ražotāji jau ilgstoši pārkāpuši ar tiem noslēgtajā līgumā atrunāto rūpniecisko notekūdeņu piesārņojuma līmeni, ar kuru jātiek galā attīrīšanas iekārtām.
«Līgumā noteiktie piesārņojuma līmeņi tika pārkāpti septiņas reizes, taču tos līdz attīrīšanas iekārtām atšķaidīja ar saimniecības notekūdeņiem, un iekārtas ar uzdevumu tika galā. Problēmas sākās, kad norma tika pārkāpta desmit reižu,» saka A. Volfs.
Viņš norāda, ka piesārņojuma līmeņa pārkāpumi ir fiksēti. Ņemot vērā, ka juridiski piesārņojumā varētu būt vainīgs pašvaldības uzņēmums, tas atvieglos vēršanos tiesā pret praktiskajiem piesārņotājiem regresa kārtībā, skaidro A. Volfs.
Viņš arī atklāj, ka piesārņotāji ir atzinuši un nožēlojuši savu vainu un visādi cenšas palīdzēt novērst piesārņojuma sekas un atjaunot attīrīšanas iekārtu jaudas.
Uz valsts naudu necierē
Sekojot notikumu attīstībai, izskanējusi arī informācija, ka Tukuma novadā un citur Latvijā būs nepieciešama valsts nauda, lai palielinātu attīrīšanas iekārtu jaudu. Savukārt novada pašvaldības priekšsēdētājs Ēriks Lukmans Neatkarīgajai skaidro, ka Tukuma attīrīšanas iekārtas ir pat modernas un ar pietiekamu jaudu – līdz šim noslogotas tikai par apmēram 30%. Problēmas radījis vien paaugstinātais rūpnieciskais piesārņojums. Tādēļ, lai nākotnē novērstu šādus negadījumus, attīrīšanas iekārtām tiks pieslēgts vairāk mājsaimniecību, kuru notekūdeņi atšķaidīs rūpnieciskos, tādējādi atvieglojot darbu attīrīšanas iekārtām. Šim mērķim tikšot izmantoti Eiropas Savienības fondi.
Pašvaldības priekšsēdētājs vismaz pagaidām nelabprāt runā par valsts naudas piesaisti. Daļu izdevumu pašvaldība jau tagad segusi no savas kabatas, piemēram, ūdens analīžu veikšanu, bet tā jau bijusi paredzēta budžetā.
Krietni dārgāka esot ezera aberācija – tā izmaksājot 700 eiro dienā. Ņemot vērā, ka iekārtu izmantots vismaz līdz 3. augustam, paredzams, ka par to būs jāmaksā apmēram 16,8 tūkstoši eiro. No kādiem līdzekļiem to darīs, priekšsēdētājs nesteidz plānot. Par to lems, kad būs aprēķināti visi ezera glābšanā (tajā skaitā faunas atjaunošanā) ieguldītie līdzekļi.
Nepietiekams regulējums
Lielāka problēma par attīrīšanas iekārtu jaudām un kvalitāti esot uzņēmumiem noteiktais pienākums veikt savu notekūdeņu daļēju attīrīšanu, pirms tie nonāk kanalizācijā un tālāk attīrīšanas iekārtās, uzskata Ē. Lukmans. Viņš ir pārliecināts, ka šajā jautājumā lielāka uzmanība jāpievērš valdībai un Saeimai.
Tādās pašās domās ir arī Neatkarīgo Tukuma Ziņu galvenā redaktore Ivonna Plaude, kas aktīvi seko līdzi lokālās katastrofas novēršanai. Viņa uzskata, ka laikā, kad tapa lielākie pārtikas ražotāji, uzņēmumu notekūdeņu priekšattīrīšanas noteikumi kāda politiskā spēka pārstāvju interesēs apzināti izstrādāti tā, lai komersantiem būtu pēc iespējas mazāka atbildība un izdevumi.
Viņa arī skaidro pašvaldības lēmumu līdz 3. augustam ieviest ārkārtas situāciju. Saskaņā ar redaktores redzējumu pašvaldībai nav bijis cita instrumenta, lai ierobežotu pārtikas ražotāju patvaļu, jo normatīvajos aktos nav paredzēts, ka Latvijas pašvaldības varētu izdot šādus saistošos noteikumus. Savukārt ārkārtas situācija šādu iespēju dod.
Aizdomās turētie pārtikas ražotāji nevēlas runāt par atbildības uzņemšanos radītajā piesārņojumā. Ar Puratos Latvia pārstāvjiem neizdevās sazināties, taču Tukuma piena sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane stāsta, ka uzņēmums sadarbojas ar pašvaldību un šobrīd tā notekūdeņu piesārņojums pat nesasniedzot atļauto normu. Uzņēmums arī samazinājis piesārņojumu radošo ķimikāliju izmantošanu un daļu savu atkritumu attīrīšanai vedot uz Rīgu.