Pēc tam, kad izšķērdīgā Grieķija negribīgi apliecināja, ka tā ir spējīga uz reformām, Francijas prezidents Fransuā Olands aktualizēja jautājumu par Eiropas federalizāciju, piedāvājot izveidot kopīgu eirozonas budžetu un valdību. Latvijā ekonomistu vidū šai idejai piekritēju netrūkst, taču politiski tas esot nerealizējams projekts. Vismaz pagaidām.
Saskaņā ar 1992. gada Māstrihtas līgumu valstīm, kurās ir vienota eiro valūta, jāpakļaujas vienotiem noteikumiem par aizņemšanos un budžeta deficītu. Tomēr Grieķijas krīze atklāja, ka viena no 19 eirozonas dalībvalstīm bija konsekventi padziļinājusi budžeta deficītu un uzkrājusi masīvu parādu apjomu.
Lielāka kontrole
Kritiķi uzskata, ka problēma ir tajā, ka trūkst centralizētas kontroles pār nacionālajām fiskālajām politikām, kuru suverenitāti pašlaik ārkārtīgi sargā. Tādēļ F. Olands uzskata, ka būtu laiks mainīt eiro pārvaldību, sperot soli pretim Eiropas Savienības federalizācijai.
«Tā ir izvēle, ko izdarījušas 19 valstis, jo tas bijis viņu interesēs. Neviena valdība, kopš eiro radīšanas, nav uzņēmusies atbildību no tā atteikties. [..] Šī izvēle prasa pastiprināt organizāciju un valstu avangardu, kas to izlems,» pauž Francijas prezidents.
Būtu ieguvēji
Neslēpdams, ka Latvija no eirozonas valdības un kopējā budžeta būtu tikai ieguvēja, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis tomēr ir skeptisks gan par to, ka Francijas prezidenta ierosinājums bijis nopietni domāts, gan par politiķu vēlmi pieņemt nepieciešamos lēmumus.
«Līdz šim par federalizāciju runāja bijušais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un runāja nevis pašas federalizācijas dēļ, bet brīžos, kad vajadzēja kādu skaļāku ziņu. Nezinu, kas pamudinājis par to runāt Olandu,» saka ekonomists.
Atgādinot, ka Latvijas sabiedrība ir kategoriski pret Eiropas Savienības federalizāciju, K. Šadurskis par to pauda neizprat ni, jo eirozonai kopīgs budžets Latvijai nozīmētu augstāku dzīves līmeni.
«Pēc būtības publikai Latvijā vajadzētu sist plaukstas un priecāties, jo, piemēram, pensijas būtu augstākas,» saka K. Šadurskis. Viņš skaidro, ka pašlaik starp Eiropas Savienības valstīm tiek sadalīts vien mazāk nekā pusotrs procents no to budžeta. Ja federalizācijas rezultātā federālā līmenī pārdalītu kaut 16% (kā tas notiek ASV), ieguvums Latvijai un citām mazāk turīgajām valstīm būtu ievērojams.
«Tur ir sava loģika, ja ir vienota valūta, jābūt vairāk kopīgiem mehānismiem, lai daži sistemātiski netērē vairāk nekā pelna. Vienotas valūtas telpā tas ir svarīgi,» saka K. Šadurskis, kura viedoklis saskan ar viņa pārstāvētās Vienotības pozīciju.
Šis politiskais spēks šajā jautājumā Saeimā ir mazākumā. Lielāku federalizācijas līmeni neatbalsta ne koalīcijas partnere Nacionālā apvienība, ne citas partijas.
«No ļoti daudzām savām brīvībām jau esam atteikušies. Arī daļēji budžeta veidošanā, bet federalizācijas gadījumā mēs vairs nevarēsim lemt, kā tērēt to budžetu – sociāliem mērķiem vai ekonomikas atbalstam. Nacionālajai valdībai par to vairs nebūtu teikšana. Līdz art to No sirds Latvijai ir pilnībā pret tālāku Eiropas Savienības federalizāciju,» saka No sirds Latvijai līdere, ekonomiste Inguna Sudraba.
Atpakaļceļa nav
No politikas attālinātu ekonomistu viedoklis vismaz daļēji saskan ar K. Šadurska pausto. Piemētam, Ekonomikas institūta vadītāja Raita Karnīte norāda, ka visas norises Eiropas Savienībā un eirozonā īpaši liecina, ka federalizācija ir neizbēgama. «No tā punkta, kur esam šobrīd, atpakaļceļa nemaz nav,» saka ekonomiste un atgādina, ka bez centralizētas varas Grieķijas scenārija atkārtošanās citā valstī ir daudz reālāka. «Vienotas valūtas zonai nepieciešams vienots normatīvais regulējums, lai valūta būtu stabila un lai nebūtu tā, ka kādam jāmaksā par cita grēkiem,» teica R. Karnīte.
Savukārt Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks Mārtiņš Kazāks, atgādinot, ka tālākas federalizācijas liktenis ir politiķu rokās, neslēpj, ka vēl lielāka Eiropas Savienības dalībvalstu integrācija ir neizbēgama – ja vēlamies saglabāt kopējo valūtu eiro.