Naudu virzīs aizsardzībai un skolotājiem
Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādina, ka, plānojot nākamā gada budžetu, prioritārai jābūt valsts aizsardzībai. Sekojot šim ieteikumam, budžeta veidotāji plāno, kā 2% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzības budžetam varētu atvēlēt jau līdz 2017. gadam. Naudu meklēšot arī citām vajadzībām, bet iedzīvotāju ienākumu nodoklis gan, visticamāk, netiks samazināts.
Lai iepazītos ar Finanšu ministrijas redzējumu par valsts nākamā gada budžetu, vakar Valsts prezidents R. Vējonis tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru. Tikšanās laikā prezidents aicinājis, sastādot nākamā gada valsts budžetu, ņemt vērā Latvijas starptautiskās saistības un ģeopolitisko situāciju un īpašu nozīmi veltīt ārējās un iekšējās drošības aspektiem. Ministrs piekritis prezidenta paustajam.
Lai sāktu darbu pie budžeta veidošanas, šodien pirmo reizi tiksies koalīcijas izveidotā darba grupa, kurā ietilpst pa trim deputātiem no katras koalīcijas partijas.
Darba grupā strādājošais Vienotības deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis atzīst, ka, veidojot budžetu, valsts drošības jautājumiem patiešām tiks pievērsta liela uzmanība. Viens no galvenajiem uzdevumiem – rast iespēju, lai NATO apsolītie 2% iekšzemes kopprodukta aizsardzības budžetam tiktu novirzīti jau līdz 2017. gadam, nevis, kā tas iecerēts līdz šim, – līdz 2018. gadam.
Politiķis arī sola, ka neaizmirsīšot arī policistus, kuriem plānots palielināt algas, un Valsts robežsardzes vajadzības, lai tā spētu audzēt veiktspēju uz Latvijas austrumu robežas. «Tās ir neapstrīdamas prioritātes,» saka K. Šadurskis.
Lai palielinātu valsts ienākumus, darba grupa arī rūpīgi izvērtēs veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) ierosinājumu ar akcīzes nodokli aplikt «pārsaldinātos un pārsālītos» našķus. Tiesa, šī nodokļa iekasēšanai varētu būt nepieciešams palielināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kapacitāti. Izpēti šajā jautājumā, pirms darba grupa uzsāk darbu, veicot Finanšu ministrija. Pats K. Šadurskis uzskata, ka akcīzes piemērošana šiem produktiem patiešām būtu lietderīga.
Savukārt skolotāju algu palielināšanai nepieciešamos līdzekļus pagaidām iecerēts gūt, nesamazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), kā tas paredzēts līdz šim. Šogad IIN tika noteikts no 24 uz 23%, bet nākamgad nodokļa likmi vajadzētu noteikt 22% apmērā, taču, visticamāk, tas netiks darīts.
K. Šadurskis skaidro, ka, samazinot IIN par vienu procentpunktu, valsts zaudētu nedaudz vairāk par 60 miljoniem eiro, no kuriem liela daļa tiek novirzīti pašvaldībām. Nesamazinot IIN, pašvaldībām novirzāmo naudu varētu atvēlēt skolotāju algām.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone gan pievērš uzmanību faktam, ka pēdējos septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir par 35 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots. Viņasprāt, tas varētu būtiski ietekmēt sarunas par nākamā gada budžetu.
Nodokļu ieņēmumu deficīts K. Šadurski gan pagaidām nesatrauc, jo budžeta kaldinātāji ar to jau laikus esot rēķinājušies. «Budžets patiešām nepildās, kā bija plānots, bet baidījos, ka būs vēl sliktāk,» saka politiķis. Viņš skaidro, ka aptuveni 86 miljonus eiro darba grupa centīsies atrast ministriju budžetos – no programmām, kas zaudējušas aktualitāti.
«Tā ir standarta nelaime – ir grūti iedabūt bāzes programmās kādu sadaļu, bet, kad tas izdarīts, to grūti dabūt ārā pat tad, kad vairs nav aktuāla,» prognozējot ministriju nevēlēšanos atbalstīt to budžeta apcirpšanu, saka K. Šadurskis.
