Mierīgi, neapmierinātas sabiedrības murdoņas pavadīti četri gadi – šādi var raksturot Andra Bērziņa prezidentūru. Tiesības rosināt jaunus likumprojektus viņš izmantojis uzmanīgi, nav ļāvies iesaistīt sevi asās vārdu kaujās ar Krieviju, taču spējis iekarot uzņēmēju atbalstu, un, par spīti negatīvajam informatīvajam fonam, viņa sniegumu sabiedrība vērtē augstāk nekā premjeres vai Saeimas priekšsēdētājas.
A. Bērziņš Latvijas Valsts prezidenta amatā ar 53 balsīm par un 44 pret, apsteidzot nule kā Saeimu atlaidušo Valdi Zatleru, tika ievēlēts 2011. gada 2. jūnijā, bet oficiāli amatā stājās 8. jūlijā. Šī ir viņa pēdējā diena valsts augstākajā amatā.
Aizvadītajos gados viņš nav varējis lepoties ar Vairas VīķesFreibergas vai pat Valda Zatlera sabiedrības atbalstu. V. VīķeiFreibergai tas svārstījās no 70 līdz 85%, bet V. Zatlers līdz ar Saeimas atlaišanu sasniedza savu personīgo rekordu – 79%.
A. Bērziņa darbību īsi pirms amata pilnvaru beigām pozitīvi vērtē vien 52,7% iedzīvotāju, taču arī šis rādītājs ir augstāks nekā Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei vai premjerei Laimdotai Straujumai. Turklāt par A. Bērziņu nav dzirdējuši tikai 0,9% iedzīvotāju. Par premjeri – 2,3, bet I. Mūrnieci – 18,4 %.
Uzslavu nealka
Socioloģisko pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka A. Bērziņš par relatīvi labajiem reitingiem var pateikties tam, ka spējis stāvēt pāri sabiedrības etniskajam iedalījumam, kā rezultātā guvis lielāku krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu.
Iespējas gūt plašākas sabiedrības atbalstu A. Bērziņa prezidentūras laikā bija pietiekami daudz. Piemēram, iedzīvotāju vēlme pēc asas prezidenta reakcijas laikā, kad Krievija anektēja Ukrainu, tādu garantētu. Tomēr prezidents bijis uzticīgs sev un, nezaudējot daudz kritizēto mēreno attieksmi, turpināja uzklausīt spēkā aizvien pieaugošo kritiku.
«Man radās iespaids, ka viņš necentās pārmēru izdabāt sabiedriskajai domai. Neradās arī izjūta, ka viņam sabiedrības doma būtu bijusi pilnīgi vienaldzīga, taču viņš nav līdzīgs tiem politiķiem, kuru darbība ir simtprocentīgi pakārtota tam, lai sabiedrība viņu mīlētu,» teic A. Kaktiņš.
Ar varu apveltītākais
«Sliecos domāt, ka šis viņa miers un nosvērtība ilgtermiņā mums atmaksāsies,» saka politologs Filips Rajevskis, kurš atgādina, ka sadzirdamākā sabiedrības daļa alka pēc lielākas agresijas A. Bērziņa retorikā. Līdzīgi Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites skarbajiem izteicieniem par Krieviju.
Politologs arī atgādina, ka A. Bērziņa miers un saprāts ļāvis bez liekiem satricinājumiem pavadīt laiku starp Saeimas atlaišanu un jaunas ievēlēšanu.
«No demokrātiski ievēlētajiem prezidentiem viņš bija ar varu apveltītākais. Kad bija atlaista Saeima, viņš izrādīja mieru, saprātu un izturētību. Novadīja šo procesu tā, ka mēs to pat nepamanījām, mūsu demokrātijai nebija nekādu pārbaudījumu,» teic F. Rajevskis, atgādinot, ka laikā, kamēr nebija ievēlēta jaunā Saeima, Valsts prezidentam bija vara pār atlaistās Saeimas dienaskārtību. «Viņam kā prezidentam bija liela vara pār Saeimu šajā laikā. Viņš varēja sasaukt Saeimu par to, ko viņam vajag un kad viņam vajag,» skaidro politologs.
Uzņēmēji novērtē
Par spīti pilsoniskās sabiedrības neapmierinātībai, par A. Bērziņu nesūdzas uzņēmēji. Piemēram, Latvijas Zivrūpniecības savienības prezidents Didzis Šmits norāda, ka pozitīvi vērtē Valsts prezidenta aktivitātes Vidusāzijā.
«Tās bija apsveicamas. Tur ir liela nozīme valsts amatpersonu kontaktiem, lai atvērtu kādas durvis. Mums tas viennozīmīgi ir noderējis,» saka D. Šmits. Tiesa, viņš vēlētos, lai nākamais prezidents ap sevi pulcētu tautsaimniecības nozaru speciālistus, kas ieteiktu prezidentam labākos risinājumus. «Tie ne vienmēr ir asociāciju vai kameru vadītāji. Katrā nozarē ir pāris ideju virzītāju un nākotnes redzētāju. Prezidentam būtu svarīgi vienot šos cilvēkus. Ir velti gaidīt, ka viņi paši nāks un piedāvāsies, jo viņi ikdienā ir ļoti aizņemti un zudusi ticība, ka kāds viņos ieklausās,» skaidro zivrūpniecības vadītājs.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un Mārtiņš Bičevskis patiešām centies iedziļināties tautsaimniecības jautājumos un savu pilnvaru robežās pievērsis tiem pastiprinātu uzmanību. Īpaši augstu konfederācijas viceprezidents vērtē A. Bērziņa spēju reizēm savaldīt populismu Saeimas lēmumos, piemēram, maksātnespējas likuma un termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības kārtības izstrādes laikā.