Nolasot svinīgo solījumu, Raimonds Vējonis trešdien kļuva par pilntiesīgu Latvijas Valsts prezidentu. Savā uzrunā Saeimas deputātiem viņš solīja būt atvērts ikvienam valsts attīstībai kalpojošam viedoklim un viesa cerības, ka īpašu uzmanību veltīs divkopienu sabiedrības saliedēšanai.
«Diemžēl Latvijā bieži mēdz runāt par «sašķeltu» sabiedrību. Šo tēmu ir iecienījuši arī mūsu nelabvēļi citās valstīs. (..) Nav šaubu – mums ir jāstrādā pie mūsu valsts pamatu stiprināšanas, lai tie kļūtu pašsaprotami katram Latvijas iedzīvotājam. Mums ir jāstrādā arī pie kopīgas izpratnes par Latvijas vēsturi. Taču nav nekādu atšķirīgu latviešu un nelatviešu veidu, kā art zemi vai sēt labību,» teica R. Vējonis.
Šos vārdus atzinīgi vērtēja opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins, kuram šķitis, ka jaunais Valsts prezidents šim jautājumam savā pirmajā runā veltījis netipiski daudz uzmanības.
Pēc Saeimas uzrunāšanas jaunais Valsts prezidents no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces rokām saņēma valsts augstākos apbalvojumus. Tādus, stājoties amatā, iegūst katrs Latvijas Valsts prezidents.
Līdz ar augsto apbalvojumu saņemšanu R. Vējoni sasniedza arī apsveikuma vēstules no dažādu pasaules valstu un organizāciju līderiem, arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska, kaimiņvalstu prezidentiem un citiem pasaules līderiem.
R. Vējoni prezidenta amatā ir sveikušas arī Latvijas sabiedriskās organizācijas, uzņēmēji, izglītības iestādes un privātpersonas.
Saņēmis cieņas apliecinājumus no valsts un ārzemju kolēģiem, R. Vējonis ar ģimeni devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Izrādījis cieņu tautas un valsts vēsturei, prezidents ar savu kundzi Ivetu Vējoni apsveicinājās ar klātesošajiem interesentiem un XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem.
Prezidents interesējās par jauno dejotāju līdzšinējo pieredzi, kā arī novēlēja veiksmi un izturību, ar nožēlu atzīstot, ka visos svētku pasākumos nevarēs piedalīties. Toties prezidenta kundze bērniem sacīja, ka svētku laikā tos atbalstīs.
Interesanti, ka šī ir pirmā reize (vismaz atjaunotās neatkarības laikā), kad jaunais prezidents ziedus pie Brīvības pieminekļa noliek kopā ar ģimeni.
Ziedus īpašā ceremonijā viņš nolika arī Brāļu kapos, bet pēc tam jaunais prezidents piedalījās simboliskā Valsts prezidenta amata pārņemšanas ceremonija Melngalvju namā.
«Viss mans prezidenta darbs būs veltīts, lai stiprinātu un attīstītu demokrātiskās tradīcijas mūsu zemē, lai saliedētu Latvijas tautu, aizstāvētu tās intereses lielajā tautu saimē un vairotu tās labklājību. Lai mēs visi būtu droši par sevi, savām ģimenēm un savu valsti,» šajā pasākumā solīja prezidents.
Savukārt valsts pirmā dāma Iveta Vējone atklāja, ka viņai nekad nav bijusi vēlme būt sabiedrības uzmanības centrā un savus paradumus viņa mainīt negrasoties. Tomēr R. Vējoņa prezidentūras laikā Iveta Vējone plāno iesaistīties dažādos ar bērniem saistītos projektos. Viņa ieguvusi pedagoga izglītību.
Fragments no Raimonda Vējoņa uzrunas Saeimai pēc viņa apstiprināšanas amatā
Ikdienas pretrunu un domstarpību dēļ mēs esam zaudējuši spēju priecāties par kopīgo. Šaubu nav – mums pēdējos gados ir nācies pārvarēt nopietnas grūtības; ir daudz iemeslu arī rūgtumam.
Tomēr doties uz priekšu mēs varēsim tikai tad, ja visi kopā leposimies ar Latviju un ar tās cilvēku sasniegumiem gan pašu mājās, gan citur pasaulē. Nebaidīsimies uzmundrināt to, kurš uzsāk darīt kādu jaunu, nebijušu darbu. Nekautrēsimies priecāties, kad kāds no Latvijas nonāk pasaules mākslas vai zinātnes virsotnēs. Novērtēsim to, ka Latvijas zinātnieki un ārsti dara unikālas un sarežģītas lietas. Šie ļaudis ir savējie – un kurš gan cits par viņiem priecāsies, kurš viņus iedrošinās, ja ne mēs paši šeit, Latvijā? Neaizmirsīsim, ka līdzās visiem trūkumiem un nebūšanām Latvijā joprojām ir izcili auglīga augsne talantiem, idejām un inovācijām. Mums ir daudz talantīgu cilvēku, kuri ik dienas nes mūsu valsts vārdu pasaulē. Viņi visi mums ir savējie, un viņu veiksmes ir mūsu veiksmes – Latvijas veiksmes.
Latvijas labklājība gan materiālā, gan garīgā nozīmē nav meklējama strīdos un nenovīdībā. Gluži pretēji, tā ir rodama visiem kopīgos veiksmes stāstos, kas dotu mums arī jaunu pārliecību par saviem spēkiem. Katrs Latvijas cilvēks, kas kaut ko pozitīvu sasniedz, mums ik dienas apliecina – tieši šeit tiek darītas lielas lietas, tieši Latvijas cilvēki ar savu izglītību, čaklumu un talantu pasaulē ir gaidīti un novērtēti. Ļaudis, kas pie mums ražo pasaules līmeņa tehnoloģijas, kas iekaro pasaules labākos sporta klubus un operteātrus, ir lepnums un iedrošinājums mums visiem. Savukārt šādā lepnumā ir rodams galvenais avots mūsu patriotismam un nacionālajai pašapziņai. Tāpēc ar lepnumu vēlos teikt – esmu lepns dzīvot Latvijā! Esmu lepns par savu valsti un visiem Latvijas iedzīvotājiem!
Dievs, svētī Latviju un tās iedzīvotājus!