Opozīcijā strādājošā Saskaņa savas pozīcijas vēlētāju atbalsta reitingā atdot negrasās. Arī jūnijā šī partija ir populārākā, bet koalīciju vadošā Vienotība iedzīvojusies lielākajā zaudējumā, uz kura rēķina savu popularitāti audzē tās koalīcijas partneri. Tā liecina Latvijas faktu aptaujas rezultāti.
Saskaņas reitingi jau daudzus mēnešus balansē uz 20% robežas. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūnijā, tad par šo politisko spēku balsotu 21,4% balsstiesīgo iedzīvotāju. Salīdzinot ar maiju Saskaņas atbalsts pieaudzis par 1,4 procentpunktiem.
Jūtamāku atbalsta pieaugumu piedzīvojusi Zaļo un zemnieku savienība, kas koalīcijas intrigu labirintā mēneša sākumā Valsts prezidenta vēlēšanu laikā spēja nodrošināt sava kandidāta uzvaru. Maijā par zaļzemniekiem būtu balsojuši 12,8% vēlētāju, bet jūnijā vēlēšanu urnās būtu 15% ZZS atbalstošo biļetenu īpatsvars.
Arī Nacionālās apvienības atbalstītāju skaits mēneša laikā pieaudzis. Par to jūnijā balsotu 8,8% vēlētāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem lielāks atbalsts nekā maijā.
Sabiedrības neapmierinātība ar pastāvošo kārtību ķērusi Vienotību. Tās reitingi mēneša laikā sarukuši par 3,1 procentpunktu, un jūnijā par to būtu balsojuši tikai 8,7% vēlētāju, kas Saeimas vēlēšanu gadījumā šo partiju potenciālajā koalīcijā atstātu pastarīša lomā.
Politisko partiju reitingi gan ik mēnesi svārstās dažu procentpunktu robežās, un šīs svārstības tiek uzskatītas par pieļaujamo statistisko kļūdu. Taču Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis uzskata, ka Vienotības gadījumā tā jau ir tendence, kuru nedrīkst atstāt bez uzmanības.
«Domāju, ka tā nav kļūda, tas kritums turpinās vairākas reizes. Pat ja tas ir niecīgs, tad varbūtība, ka tas atspoguļo patiesību, ir pieaugoša,» saka speciālists.
Viņš uzskata, ka Vienotībai atspēlējas neizlēmība pirms prezidenta vēlēšanām, kad tā nolēma nekonfrontēties ar ZZS un neizvirzīja savu Valsts prezidenta kandidātu.
«Ieguvēji ir tie, kas stingri iestājās par saviem kandidātiem. Tie ir dabūjuši ne pārāk lielus, tomēr punktus klāt. ZZS ir ieguvusi nelielu, bet redzamu pieaugumu, arī Nacionālā apvienība. [..] Vēlētājs diezgan jūtīgi reaģē uz viedokļu dažādību, kas pāraug nevis definētā konfrontācijā, bet viedokļu atšķirībās, kas ir pirmais priekšvēstnesis iespējamai krīzei,» saka A. Freimanis. Viņš uzskata, ka savulaik par vienīgo reālo varas partiju uzskatītā Vienotība lēnām, bet neatvairāmi zaudē šīs pozīcijas.
Tiesa, ja ņem vērā Saeimas pirmziemnieku reitinga izmaiņas, sociologa hipotēze neapstiprinās. Maijā par Latvijas Reģionu apvienību, kas ne par matu neatkāpās no sava kandidāta, būtu balsojuši 6,4%, bet jūnijā par viņiem vēlētu vairs tikai 5,2%. Savu kandidātu neizvirzījušajai No sirds Latvijai reitings sarucis tikai par 0,1 procentpunktu.