Problēmu risināšanu koalīcijā atliek

Pretēji sākotnēji iecerētajam, ka pirmdienas koalīcijas sēdē uz paklāja tiks saukta Nacionālā apvienība (NA), kurai vajadzētu taisnoties par vēršanos pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības apstiprināto bēgļu uzņemšanas plānu, premjerministres prombūtnes dēļ šis jautājums nemaz netika skatīts.

Pagājušajā nedēļā līdz ar opozīcijas partijām NA parakstīja pieprasījumu, kurā valdība un premjerministre Laimdota Straujuma aicināta detalizēti izskaidrot kārtību, kādā tiks uzņemti bēgļi no Āfrikas.

Ņemot vērā, ka šāds NA deputātu solis tika uztverts kā nepiedodams koalīcijas līguma pārkāpums, L. Straujuma no amata atbrīvoja savu parlamentāro sekretāru – NA pārstāvi Rihardu Kolu.

Viņa nodarījumu vēl smagāku esot padarījis fakts, ka R. Kols neesot informējis valdības vadītāju, ka parakstīs šo priekšlikumu. Turklāt jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā vairākkārt tika skatīts koalīcijas sanāksmēs, un parlamentārā sekretāra uzdevums paredz skaidrot valdības lēmumus arī Saeimai, nevis vērsties pret tiem.

Pirms rīkojuma parakstīšanas L. Straujuma gan bija gatava «dot vēl vienu iespēju» savam sekretāram, piedāvājot strādāt pie integrācijas risinājumiem bēgļiem. Tas tika piedāvāts, ņemot vērā NA bažas par to, vai bēgļi Latvijā var būt integrēti un patriotiski.

Šādi bija iecerēts apvienības politiķim dot iespēju atbildīgi strādāt un koordinēt integrācijas likumus, taču piedāvājums tika noraidīts. Rezultātā R. Kols zaudēja amatu, bet Vienotības līderi pauda apņēmību koalīcijas sēdē no NA pieprasīt paskaidrojumus par koalīcijas partnerim nepieņemamu, opozīcijas aktivitātēm pielīdzināmu uzvedību.

Tomēr koalīcijas sēdē šis jautājums netika apspriests premjerministres prombūtnes dēļ. Bez viņas to nav vēlējušies apspriest ne NA, ne Vienotības, ne ZZS pārstāvji.

Pēc sēdes R. Kols gan skaidroja, ka apvienība noraida pārmetumus par koalīcijas līguma pārkāpumiem. Viņš atgādināja, ka bēgļu uzņemšana ir tieši saistīta ar valsts izdevumiem, tātad arī ar budžetu. Savukārt saskaņā ar koalīcijas līgumu ikvienā budžetu skarošajā jautājumā esot jāpanāk visas koalīcijas vienošanās. Šoreiz tas nav noticis.

Bijušais premjeres parlamentārais sekretārs arī atgādināja, ka Saeimā apstiprinātā Latvijas valsts oficiālā nostāja bēgļu jautājumā krasi atšķiras no Vienotības un ZZS apstiprinātās. Arī tas neesot pieņemami, jo Latvijā kā parlamentārā republikā augstākā vara pieder Saeimai, kuras lēmums šoreiz esot ignorēts.

L. Straujumas pienākumus pildošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs gan centās vēlreiz aizrādīt, ka NA izkropļo Eiropas Savienības pamatos likto solidaritātes principu, cenšoties panākt, ka mēs no ES tikai saņemam visādus labumus, bet paši saviem partneriem palīdzēt atsakāmies.

Ārlietu ministrs arī atklāja, ka saskaņā ar jaunāko informāciju Latvija, uzņemot 250 bēgļus, pati varēs izlemt, kādu statusu tiem piešķirt. Tas nozīmē, ka ne visiem Latvijā uzņemtajiem tiks dota iespēja palikt Latvijā.

L. Straujumas dēļ koalīcijas padomē netika skatīts arī jautājums par izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles iespējamo demisiju, par kuras iespējamību viņa paziņoja pēc tam, kad ar skandālu beidzās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Ministre sola, ka ar savu lēmumu iepazīstināšot šodien.