Saeimas drošība jaunās rokās

© F64

Gandrīz gadu pēc Saeimas iekšējās drošības vadītāja apstiprināšanas amatā parlamenta prezidijs secinājis, ka Jānis Gulītis nav attaisnojis uz viņu liktās cerības. Tāpēc Saeimas drošības jautājumu sakārtošanai piesaistīti papildu spēki. Koalīcijā politisku motīvu dēļ gan nav vienota viedokļa par Saeimas drošības koncepcijas veidotāja atbilstību uzticētajām funkcijām.

Jautājums par drošības lietām Saeimā kļuva aktuāls pēc tam, kad no Saeimas namā tika nozagti trīs parlamenta prezidija datori. Lai izstrādātu Saeimas drošības koncepciju, par atbildīgo personu šajos jautājumos pērnā gada augustā tika apstiprināts bijušais Drošības policijas darbinieks Jānis Gulītis.

Ņemot vērā, ka viņš iepriekš atbildēja par Vienotības vadītās valdības drošību, bet par attiecīgā amata nepieciešamību tolaik lēma Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, koalīcijas partneros radās bažas, ka par Saeimas iekšējās drošības dienestu dēvēto administratīvo vienību Vienotība un S. Āboltiņa privāti varētu izmantot politiskās ietekmes nostiprināšanai, jo atbildīgais par drošību ir tieši pakļauts Saeimas priekšsēdētājam.

Balsojot par J. Gulīša apstiprināšanu šajā amatā, prezidija sekretārs Dzintars Rasnačs balsoja pret, argumentējot, ka iekšējās drošības vadītājam esot «jābūt politiski neitrālas personas vadībā», bet Saeimas spīkere šādas personas kritērijiem neatbilst.

Tagad Ināras Mūrnieces vadītais 12. Saeimas prezidijs secinājis, ka J. Gulīša paveiktais gada laikā nav atrisinājis iepriekšējās Saeimas prezidija identificētās drošības problēmas. «Ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai varētu īstenot 11. Saeimas prezidija apstiprinātos plānus. Piemēram, izstrādāt Saeimas iekšējos normatīvos aktus, kas saistīti ar iekšējās drošības pasākumiem,» skaidro I. Mūrnieces biroja pārstāve Inga Vetere.

Lai paveiktu iecerēto, Saeimas kanceleja piesaistījusi Jāni Znotiņu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums uz trim mēnešiem. J. Znotiņa kandidatūra esot izvērtēta arī drošības iestādēs, un to akceptējusi arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja S. Āboltiņa.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka J. Znotiņš vairākus gadus strādājis Rīgas pašvaldības policijā un dienestu tajā beidzis kā Administratīvās pārvaldes priekšnieks. Pēc policijas pamešanas pagājušajā gadā viņš īslaicīgi bijis Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks funkciju jautājumos.

Neoficiāla informācija vēsta, ka J. Znotiņu personīgi uzrunājusi I. Mūrniece, kurai viņš rekomendēts pieredzes dēļ Rīgas pašvaldības policijā. Proti, saskaņā ar I. Mūrniecei sniegto informāciju, J. Znotiņš darbu policijā zaudējis konflikta dēļ ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Savukārt personas, kas J. Znotiņa personā, iespējams, redz potenciālu draudu savām interesēm vai iespēju norādīt uz politisko konkurentu kļūdām, atklāj pilnīgi pretēju informāciju – J. Znotiņš no policijas patriekts, jo nav spējis tikt galā ar saviem pienākumiem. Turklāt viņam, izstrādājot Saeimas drošības koncepciju, vajadzētu saņemt atļauju piekļuvei valsts noslēpumu saturošai informācijai, bet atļauja vismaz pagaidām neesot pieprasīta. Arī juridiskas nianses, kas saistītas ar uzņēmuma līgumu specifiku, ļaujot apšaubīt, ka viņam šāda atļauja vispār tikšot sniegta.

Tiesa, salīdzinot ar J. Gulīša piesaistīšanu pirms gada, Saeimas prezidijā emocijas tik augstu vilni nesit. Prezidija locekļi norāda, ka kontroli pār šo jautājumu pārņēmusi I. Mūrniece un prezidijs ar to esot mierā, jo viņai kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Nacionālās drošības padomes pārstāvei ir ciešāka saikne ar drošības dienestiem.



Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais