Bēgļu uzņemšanas kārtību izskaidrot nevēlas

Nevēloties ielaisties diskusijās par bēgļu uzņemšanas nepieciešamību un apgrūtināt valdību nākamā gada budžeta gatavošanas procesā, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sadarbībā ar Vienotību ceturtdien sabotēja Saeimas sēdi. Tādēļ opozīcijas un Nacionālās apvienības vēlme no valdības saņemt detalizētus paskaidrojumus par bēgļu uzņemšanu netika ņemta vērā.

Saeimā ceturtdien bija sapulcējušies 68 deputāti, bet balsojumā par deputātu pieprasījumu piedalījās vien to atbalstošais 41 deputāts, divi deputāti atturējās, bet pārējie klātesošie vispār balsojumā nepiedalījās.

Līdz ar to Saeimas priekšsēdētājai nācās konstatēt, ka Saeimas sēdē nav kvoruma, un pēc otrā balsojuma, kurā atkārtojās iepriekšējā situācija, viņa bija spiesta paziņot, ka Saeimas sēde tiek slēgta, tā arī neizlemjot par deputātu pieprasījuma tālāko virzību.

Šāda Vienotības un ZZS attieksme izraisīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA), kas iniciēja paskaidrojumu pieprasīšanu, sašutumu. Partijas pārstāvji uzskata, ka šāda koalīcijas partiju attieksme liecina vien par to, ka valdībai patiesībā nav skaidra plāna, kā bēgļus uzņems, un tā gļēvi izvairās no sabiedrībai būtisku jautājumu izskaidrošanas.

Opozicionāri arī atgādina, ka valdības deklarācijā solīts īstenot «stingru un kontrolētu migrācijas un patvēruma politiku», bet reālā situācija liecina, ka stingru un kontrolētu politiku migrācijas jautājumā neīsteno.

«Diemžēl no valdības puses bez bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas, finansēšanas avotu un integrācijas jautājumiem izpaliek diskusija par vairākiem citiem būtiskiem aspektiem, piemēram, līdz pat šim brīdim nekas nav dzirdēts par drošības analīzi kopējā valsts drošības kontekstā (kā piemēru minot ISIS un atsevišķus radikālus grupējumus), nav dzirdēts arī par drošības analīzi veselības jomā, kur kā piemēru var minēt Ebolas vīrusu, kas uzliesmoja tieši Āfrikā,» savā paziņojumā norāda partija.

Pēc Saeimas sēdes slēgšanas LRA atkārtoti mēģināja savākt nepieciešamos parakstus, lai rosinātu jaunu Saeimas ārkārtas sēdi, taču šoreiz Nacionālā apvienība (NA) nevēlējās parakstīt dokumentu.

Apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidro – nav jēgas censties, ja tāpat ir skaidri zināms, ka ZZS un Vienotība atkal torpedēs pieprasījuma virzību.

Savukārt Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atrunājās, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir piekrituši nākt uz NA Saeimas frakcijas sēdi un izskaidrot deputātiem jautājumus, kas saistīti ar bēgļu iespējamo uzņemšanu.

«Diemžēl šodien mums sēde nebeidzās ne ar ko, mēs šīs atbildes neguvām. Bet deputātu rīcībā ir dažādi instrumenti, kā sasniegt vēlamo rezultātu,» saka Saeimas priekšsēdētāja.

I. Mūrniece arī nepiekrīt tēzei, ka Nacionālajai apvienībai parakstot pieprasījumu kopā ar Saeimas opozīcijas partijām, būtu apdraudēta valdības stabilitāte, jo savu noraidošo attieksmi pret bēgļu uzņemšanu partija paudusi jau iepriekš un nesaskaņas vai citu koalīcijas partiju rīkošanās ārpus koalīcijas līguma rāmjiem notiekot regulāri. Un nekas – valdība joprojām strādājot.

Jau rakstīts, ka valdība, lai atvieglotu Itālijas un Grieķijas rūpes par Āfrikas bēgļiem, apņēmusies Latvijā uzņemt 250 bēgļu. Shēma, kā šis process noritēs, joprojām nav skaidra, taču solīts, ka bēgļiem nebūs tiesību aicināt uz Latviju savas ģimenes.