Meklē iespējas neuzņemt bēgļus
Nacionālā apvienība kategoriski ir pret Eiropas Savienības dienvidu valstīs iekļuvušo bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču tiesībsarga ierosinājumu par konsultatīvā referenduma nepieciešamību tā neatbalsta. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde mierina satrauktos un saka, ka uz šiem bēgļiem, visticamāk, netiks attiecināta ES direktīva par ģimenes apvienošanos.
Valdībai lemjot, ka Latvija, lai palīdzētu risināt Grieķiju un Itāliju mokošo bēgļu jautājumu, pieņems 250 Eritrejas un Sīrijas bēgļus, sabiedrībā radījusi satraukumu, ka mūsu valstij relatīvi lielais citu kultūru pārstāvošo bēgļu skaits varētu apdraudēt nācijas pastāvēšanu.
Tiek atgādināts, ka viņiem paredzēts lielāks finanšu atbalsts nekā Latvijas pilsoņiem, bet Eiropas Savienības normatīvie akti it kā paredzot iespēju tiem, saņemot bēgļa statusu un atsaucoties uz tiesībām apvienot ģimeni, aicināt uz šejieni arī savus tuvākos radiniekos, kas reālo bēgļu skaitu būtiski palielinātu.
Uz šā fona aktuāls atkal kļuvis tiesībsarga Jura Jansona piedāvātais konsultatīvais referendums par to, vai Latvijas iedzīvotāji tiešām vēlas uzņemt šos bēgļus.
Vienīgais koalīcijā pārstāvētais politiskais spēks, kas iebilda pret bēgļu uzņemšanu, ir Nacionālā apvienība, tomēr arī tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka referendumu organizēt nebūtu jēgas. Lietderīgāk ir veikt izmaiņas Latvijas normatīvajā bāzē, lai novērstu situāciju, ka šādus lēmumus vienpersoniski var pieņemt valdība.
«Ir jāpanāk, lai nākotnē netiktu pieņemti šādi lēmumi un tikai pēc tam mēģināts piemeklēt tiem argumentus. Tādēļ mēs vērtēsim iespēju normatīvajā līmenī stiprināt parlamenta lomu šādu jautājumu izlemšanā,» skaidro politiķis. Juridiski korektu risinājumu meklēs arī, lai nodrošinātos pret iespēju, ka vienreizējais pasākums, par kādu tiek dēvēta šo 250 bēgļu uzņemšana, nākotnē nekļūtu par pašsaprotamu.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs skaidro, ka Latvijai, īsti nav bijusi izvēles iespēja šajā jautājumā, jo ir jārēķinās ar iespēju, ka varam nonākt līdzīgā situācijā. Atsakot palīdzību Itālijai un Grieķijai, Latvija zaudētu morālas tiesības uz palīdzību.
«Vai brīvība un drošība ir par brīvu? Ir jāsaprot, ka kādā brīdī ar kaut ko jāmaksā, par mūsu brīvību un neatkarību ir jāmaksā. Vieni reizi tie ir atdodamie ebreju īpašumi, citu – bēgļi. Nezinu, ar ko norēķināties vajadzēs nākotnē,» pragmatiski saka A. Brigmanis, piebilstot, ka Latvijai vajag mācīties kaulēties par brīvības un drošības cenu, padarot to mazāku.
Politiķis arī nedomā, ka Latvijas uzņemtie bēgļi radītu nopietnas problēmas, jo tie izmantos pirmo iespēju, lai pamestu Latviju, aizceļojot uz siltākām zemēm, kurās sociālās garantijas ir vilinošākas.
Savukārt satraukumu par to, ka 250 uzņemamo bēgļu radinieki faktisko bēgļu skaitu palielinās vairakkārt, kliedē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Undīne Priekule. Saskaņā ar pārvaldes rīcībā esošo informāciju uz šiem bēgļiem ģimenes apvienošanas direktīva netiks attiecināta. Katrā gadījumā šis esot jautājums, par kuru vēl jāspriež ES dalībvalstīm. Turklāt līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijā bēgļu statusu ieguvušie nesteidz uz šejieni aicināt savas ģimenes.