Pēc desmit mēnešiem, kuros Latvijā nebija ASV vēstnieka, ietekmīgās valsts senāts šajā amatā apstiprinājis karjeras diplomāti Nensiju Bikovu-Petitu. Periods bez ASV vēstnieka abu valstu attiecībās to sadarbību neesot būtiski ietekmējis, taču līdz ar N. Bikovas-Petitas ierašanos augstāku prioritāti varētu iegūt ebreju īpašumu restitūcijas jautājums, atzīst starptautisko attiecību eksperti.
Iepriekšējais ASV vēstnieks Marks Pekala darbu Latvijā beidza pērnā gada augustā. Tā paša mēneša beigās ASV prezidents Baraks Obama nominēja N. BikovuPetitu par ASV vēstnieka Latvijā kandidāti, taču par viņas kandidatūru vēl bija jābalso ASV Senātam, kas ar lemšanu kavējās. Tikai šā gada maija beigās ASV Senāta Ārlietu komiteja beidzot uzklausījusi nākamo iespējamo ASV vēstnieci Latvijā, bet trešdien ASV Senāts viņu šajā amatā apstiprināja.
Pasaules lielvaras Senāta vilcināšanās ar vēstnieka apstiprināšanu gan neesot skaidrojama ar nevēlamām zemūdens straumēm abu valstu attiecībās, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. Viņš ir pārliecināts, ka aizķeršanos radījusi ASV Kongresā dominējošo republikāņu neapmierinātība ar demokrātus pārstāvošā prezidenta Baraka Obamas politiku. «Tās ir iekšpolitiskās spēles, vēstniece bija kā ķīlniece šajās iekšpolitiskajās spēlēs,» saka eksperts.
Viņš arī uzskata, ka abu valstu attiecībām būtu bijis labāk, ja vēstnieks tiktu apstiprināts laikus, taču arī bez vēstnieka ASV un Latvijas virzījušās pa iepriekš noteikto kursu, tikai ne tik publiski, ko garantētu vēstnieka klātbūtne.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš norāda, ka līdz šim ASV vēstnieka pienākumu izpildītāja bijusi uzdevumu augstumos, turklāt arī šajā starpposmā «ASV reakcija uz Latvijas vajadzībām bijusi ļoti augsta». Turklāt labs signāls esot tas, ka N. Bikova-Petita ir karjeras diplomāte, kas līdz vēstnieka amatam nonākusi, ilgus gadus tiecoties pēc šā amata, nevis politisku pārstāvniecību reprezentējoša.
«Mums ir bijuši politiskie diplomāti, bet, ja sūta profesionāļus, tas nozīmē, ka valsti uztver ļoti nopietni. Tas ir svarīgs signāls, ka mums ir pieredzējusi diplomāte šajā amatā,» saka politiķis.
Ņemot vērā, ka, tiekoties ar ASV Senāta Ārlietu komiteju, N. Bikova-Petita pauda uzskatu, ka atsevišķās jomās Latvijai jāveic papildu darbs, piemēram, restitūcijas jautājumā, A. Sprūds nenoliedz – līdz ar vēstnieces ierašanos Latvijā līdz septembrim Saeimā iestrēgušais restitūcijas jautājums kļūs aktuālāks un vēstniece savu iespēju robežās centīsies to pasteidzināt, taču galvenā prioritāte, viņaprāt, joprojām būs drošības jautājumi.
«Šis jautājums iegūs papildu skanējumu. Ja ASV ir gatavas atbalstīt mūs šajā ģeopolitiskajā situācijā, tad mums šis jautājums jāatrisina. Neizslēdzu, ka no ASV puses būs papildu motivācija tam [..] Kontekstā ar NATO klātbūtni ASV ir papildu sviras šo jautājumu risināšanai,» saka A. Sprūds.
Savukārt O. Ē. Kalniņš uzskata, ka restitūcijas jautājumi nav pirmie N. BikovasPetitas dienaskārtībā, taču zināmu spiedienu veicot politiķi, kurus savās vēstulēs interesēties mudinot ASV vēlētāji. «Kongresmeņi un vēlētāji sūta vēstules, jautājot, vai jautājums ir atrisināts,» stāsta Saeimas komisijas vadītājs.
N. Bikova-Petita kopš 1983. gada ir karjeras diplomāte ASV ārlietu dienestā. Vairākus gadus viņa darbojās kā padomniece ASV vēstniecībā Krievijā, kā arī bija politiskās nodaļas vadītāja ASV vēstniecībā Austrijā. 2008. gadā viņu norīkoja par informācijas speciālisti ASV vēstniecībā Kijevā.