Valsts prezidenta vēlēšanas. Klusums pirms vētras
Trīs mēneši, kopš kļuva zināms pirmais kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, aizritējuši ārkārtīgi klusi. Kaut arī šodienas vēlēšanu iznākumu neņemas prognozēt neviens, jo rezultāts atkarīgs no pārāk daudziem nezināmajiem, fakts, ka ne par vienu kandidātu nav parādījies kāds kompromats, tiek skaidrots ar to, ka nevienam no četriem kandidātiem kārotais amats pirmajās vēlēšanās nav lemts un īstais kandidāts vēl nav izgaismojies.
Vismaz nevienam no valdošās koalīcijas lēmumu pieņēmējiem nav pārliecības, kā šīsdienas vēlēšanas beigsies. Ja vienu dienu apkopotā informācija liecinot, ka prezidentu ievēlēs, tad citu – par pretējo. «Nu jau es vairs nezinu, ja vakar likās, ka ievēlēsim prezidentu, tad jau šodien liekas savādāk,» saka Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. «Grūti pateikt. Vērosim, kas notiek, un pieņemsim atbilstošus lēmumus,» vēlēšanu rezultāta neprognozējamībai piekrīt arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Pirmais lieks
Vienprātis politiķi ir vien prognozēs par pirmo kandidātu, kurš no sacīkstes būs spiests izstāties. Šāds liktenis tiek prognozēts Latvijas Reģionu apvienības kandidātam Mārtiņam Bondaram, kurš bija arī pirmais pieteiktais kandidāts valsts augstākajam amatam. Vien pats M. Bondars joprojām demonstrē neiedragājamu optimismu.
«Arī pirms Saeimas vēlēšanām visi politologi teica, ka Latvijas Reģionu apvienība parlamentā neiekļūs,» atgādina politiķis, kura pārstāvētā partija Saeimā ieguva astoņus mandātus.
Viņš arī neielaižas sarunā par to, kā viņa frakcija uzvedīsies, ja konkurentu prognozes piepildīsies un nepieciešamās balsis netiks savāktas. «Par to lemsim frakcijā vēlēšanu laikā, bet atgādināšu, ka prezidenta vēlēšanas beidzas tad, kad tiek ievēlēts prezidents, nevis, kad kāds tiek izbalsots,» saka M. Bondars.
Trumpis piedurknē?
Par savu taktiku vienojusies Saskaņa, kuras kandidātam saskaņā ar prognozēm vajadzētu izkrist uzreiz pēc M. Bondara. Kamēr vien Sergejs Dolgopolovs nebūs izkritis, Saskaņa vienbalsīgi atbalstīs savu kandidātu, bet pēc tam balsošot pret visiem kandidātiem. Tā lemts partijas valdes sēdē.
Tomēr nedrīkst izslēgt iespēju, ka Saeimas lielākā frakcija vēlēšanu gaitā šo lēmumu kolektīvi koriģē un, vienojoties ar kādu no koalīcijas partijām, ar savām 24 balsīm palīdz ievēlēt Valsts prezidentu.
Šādu scenāriju koalīcija gan nevēlējās pieļaut, bet sašķeltība koalīcijas un Vienotības vidū var likt pārdomāt un valdības stabilitātes vārdā piekrist kompromisam pat ar Saskaņu. Un šim politiskajam spēkam tas būtu tikai izdevīgi, jo savu kandidatūru partija bez ambīcijām par Valsts prezidenta amata iegūšanu izvirzīja tikai tādēļ, lai kandidātu diskusijās aktualizētu tai svarīgus jautājumus.
Liekulības spēles
Vissarežģītāk ir prognozēt koalīcijas izvirzīto kandidātu izredzes. Pretēji sākotnēji paustajai gatavībai izvirzīt vienotu koalīcijas kandidātu, kas ideālā pasaulē garantētu tā ievēlēšanu, koalīcijas trijotne vienoties nespēja, un šodien prezidenta vēlēšanās piedalīsies divi kandidāti – Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais, Vienotības daļēji atbalstītais Raimonds Vējonis un Nacionālās apvienības izvirzītais, Vienotības daļēji un vismaz viena opozīcijas deputāta atbalstītais Egils Levits.
Nepietiek ar to, ka, par spīti sākotnējam solījumam atbalstīt tikai un vienīgi ZZS virzīto R. Vējoni, Vienotība tomēr izvēlējās brīvo balsojumu un aptuveni desmit tās deputāti atbalstīs E. Levitu. Lai situācija būtu vēl grūtāk prognozējama, Nacionālā apvienība neslēpj, ka nesola atbalstu R. Vējonim, ja viņu kandidāts tiks izbalsots. Šādu balsošanas formātu – palicēja atbalstīšanu koalīcijai piedāvāja pati Nacionālā apvienība, taču, aizbildinoties ar ZZS stūrgalvību, no šāda plāna atteicās.
«Nezinām pagaidām, kā rīkosimies, ja Levits tiks izbalsots. Tādā gadījumā mēs sapulcēsimies un, iespējams, prasīsim viedokli arī pašam Levitam,» saka G. Bērziņš. Zinot, ka pirmo vēlēšanu izgāšanās gadījumā E. Levits ir gatavs piedalīties arī otrajās vēlēšanās, bet R. Vējonis – ne, nacionāļiem nav pamata atbalstīt ZZS kandidātu.
Taču pats galvenais iemesls totālai prezidenta vēlēšanu neprognozējamībai ir aizklātais balsojums. Tas deputātiem dod iespēju balsot diametrāli pretēji iepriekš paustajiem uzskatiem, jeb, izmantojot politiķu retoriku, balsot saskaņā ar sirdsapziņu. Un šādi sirdsapziņas balsojumi necaurskatāmā vidē spēj pīšļos pārvērst jebkuru prognozi.
Raimonds Vējonis
Dzimis 1966. gadā
Biologs
«Jaunībā rakstīju dzejoļus – drosmes gan pietika tos rādīt tikai manai nākamajai sievai»
Egils Levits
Dzimis 1955. gadā
Jurists
«Ar manu piedalīšanos prezidenta vēlēšanu process kļuvis kvalitatīvāks»
Sergejs Dolgopolovs
Dzimis 1941. gadā
Inženieris
«Es vispār dzīvē ne no kā nebaidos, izņemot peles un tumsu»
Mārtiņš Bondars
Dzimis 1971. gadā
Finansists
«Es neprognozēju notikumus, es tos veidoju»