Bergmanim atbalstu koalīcija neliedz
Fakts, ka, dienējot Nacionālajos bruņotajos spēkos, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Raimonds Bergmanis ieguvis tikai otru zemāko – dižkareivja pakāpi, nedodot pamatu apšaubīt viņa piemērotību aizsardzības ministra amatam – pirmdien secinājusi koalīcijas padome, kuras pārstāvji akceptējuši spēkavīra kandidatūru.
«Līdz šim nevienam aizsardzības ministram nav bijusi dienesta pakāpe, un tas arī nav būtiski. Bruņotos spēkus joprojām komandēs Graube [Raimonds],» pēc koalīcijas sēdes teica premjerministre Laimdota Straujuma.
Viņa skaidroja, ka R. Bergmaņa kandidatūru pagājušajā nedēļā apspriedusi arī ar jaunievēlēto Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kas joprojām pilda aizsardzības ministra pienākumus, un viņš akceptējis sava amata pārņēmēja kandidatūru.
R. Bergmanim, neraugoties uz pieredzes trūkumu politikā, esot pietiekami plaša informācija par aizsardzības jautājumiem, viņš esot gatavojis dažādus ziņojums arī NATO vajadzībām un šobrīd strādājot arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā viņš saņēmis atļauju iepazīties arī ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Arī starptautiskie sadarbības partneri esot atzinīgi izteikušies par viņa zināšanām.
Ņemot vērā šo informāciju un koalīcijas sadarbības līgumā atrunāto, ka aizsardzības ministra postenis ir Zaļo un zemnieku savienības privilēģija, R. Bergmaņa kandidatūru atbalsta arī Vienotība un Nacionālā apvienība. Šo politisko spēku Saeimas frakcijas gan vēl tikšoties ar viņu, lai iztaujātu, taču tā esot tikai formalitāte.
Pašlaik aktuāls esot jautājums, kad Saeimā varētu notikt balsojums par viņa apstiprināšanu amatā, jo R. Vējonis aizsardzības ministra krēslu negrasās pamest līdz brīdim, kad likumīgi stāsies Valsts prezidenta amatā, – 7. jūlijam. L. Straujuma informēja – ir jānoskaidro, kā šo jautājumu atrisināt juridiski korekti. Iespējams, ka ārkārtas Saeimas sēdi aizsardzības ministra apstiprināšanai sasauks jau nākamnedēļ vai dienā, kad R. Vējonis nolasīs Valsts prezidenta zvērestu, – 7. jūlijā.
Topošais aizsardzības ministrs pagaidām izvairās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par viņam nākotnē kūrējamo ministriju un tās darbu, taču koalīcijas apņemšanos līdz 2018. gadam valsts aizsardzības budžetam atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta viņš atbalsta.
R. Bergmanis ir NATO Parlamentārās asamblejas Drošības un aizsardzības komisijas loceklis, strādājis arī par Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālistu.
Viņš ir norādījis uz savu pieredzi, apmēram pusotru gadu strādājot par Aizsardzības ministrijas toreizējā valsts sekretāra Edgara Rinkēviča padomnieku, kā arī uz septiņu gadu darbu kā apmācības instruktoram Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā.
Deputāts valsts amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu norādījis, ka viņam pieder divi zemes gabali Klintaines un Dāviņu pagastā un dzīvoklis Rīgā. Politiķim ir 7400 eiro skaidrās naudas uzkrājumi un 15 061 dolārs bezskaidrās naudas.
Lielākie ienākumi R. Bergmanim pērn bijuši no Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra, kur viņš saņēmis 7493 eiro, no Aizsardzības ministrijas 6572 eiro un no Saeimas 4443 eiro.