Žurnālistes Agneses Margēvičas publikācija par Drošības policijas (DP) darbinieku iespējamo konfliktu ar likumu aktualizējusi jautājumu par krimināltiesiskas normas ieviešanu, kas ierobežotu sabiedrības tiesības izplatīt informāciju par drošības dienestu darbiniekiem un to darbu.
To pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kurā piedalījās DP priekšnieks Viesturs Mežviets un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, atklāja komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Komisijas sēde tika sasaukta, lai uzklausītu prokuratūras un DP skaidrojumus vai atspēkojumus žurnālistes publikācijā paustajai informācijai. Rakstā sniegta informācija par vairākiem DP augsti stāvošiem darbiniekiem, kuri atbild par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu, – pausts viedoklis, ka viņu dzīvesveids ir statusam neatbilstoši dārgs un viņi saistīti ar personām, par kurām nākas lemt saistībā ar piekļuvi valsts noslēpumam. Turklāt personām, kas cieši saistītas ar šiem darbiniekiem, esot no Krievijas naudas un Saskaņas vadītās Rīgas domes atkarīgi biznesi.
S. Āboltiņa paskaidroja, ka komisijas deputāti esot saņēmuši pārliecinošu kompetento iestāžu pārstāvju skaidrojumu, kas liecina, ka žurnālistes faktu interpretācija neatbilst patiesībai. Turklāt deputāti piekrituši DP šefa un ģenerālprokurora viedoklim, ka konkrētā publikācija radījusi kaitējumu dienesta darbam.
Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka pagaidām esot pāragri runāt par iespējamajām Krimināllikumā iekļaujamajām sankcijām un to formulējumam, taču esot skaidrs, ka vārda brīvībai nevajadzētu apdraudēt valsts drošību sargājošo dienestu darbu. Kā piemēru pilsoniski atbildīgai rīcībai viņa minēja šādu scenāriju – persona uzzina par iespējamajiem pārkāpumiem valsts drošības dienestos un ziņo par tiem atbildīgajiem dienestiem, nevis publicē, iespējams, nepatiesu informāciju.