Politiski nevainīgā ievēlēšana – tā, pārfrāzējot vienu no kristietību veidojošajām dogmām, varētu nodēvēt procesu, kā valsts trešdien tika pie jauna prezidenta. Turklāt koalīcija ir gatava šo politisko dogmu iekļaut savā kanonā.
Valdību veidojošās trijotnes centra asi veidojošā Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atzīst, ka R. Vējoņa ievēlēšanai piesaistīti opozīcijas spēki, kaut pati opozīcija to noliedz.
Atgādināsim, pirms izšķirošā balsojuma R. Vējoņa kandidatūrai garantētas bija 42 no 61 koalīcijas balss, jo divas Vienotības deputātes nevēlējās viņu atbalstīt, bet Nacionālā apvienība (NA) stingri paziņoja, ka paliks uzticīgi, viņuprāt, labākajam kandidātam Egilam Levitam un par citiem nebalsos.
Tomēr praksē R. Vējonis saņēma par trīspadsmit balsīm vairāk – 55. Tas nozīmēja, ka viņu, laužot solījumu E. Levitam, atbalstījuši NA deputāti vai opozīcija jeb no katras R. Vējoni it kā neatbalstošās partijas pa dažiem tautas priekšstāvjiem.
Taču vēl ceturtdien neviena no vārdos R. Vējoni neatbalstījušajām partijām nevēlējās uzņemties to kaunu un atzīties, ka kāds no to vidus par aizsardzības ministru tomēr nobalsojis.
Smagas aizdomas par E. Levita uzmešanu gulstas pār dažiem NA pārstāvjiem. Taču arī tie dievojas, ka nekas tāds nav noticis. Iespējams, nevēloties konfrontāciju ar savā pārliecībā stiprākajiem kolēģiem.
Par to, ka frakcijas disciplīnu varētu pārkāpt kāds no viņu rindām, oficiālās sarunās nevēlas pieļaut arī Saskaņas līderi, kaut arī aritmētika liecina un R. Vējoņa uzvaru izshēmojušie neslēpj, ka šajā politiskajā spēkā sameklētas vismaz dažas deputātu balsis.
Pilnīgi drošs par saviem deputātiem ir Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. Viņš ir pārliecināts, ka solījumu lauzējus nevajagot meklēt opozīcijas spēkos un lielākā daļa no mistiskajām 13 balsīm nākušas no NA, jo Vienotība tai pārliecinoši atgādinājusi, ka, 3. jūnijā neievēlējot R. Vējoni, apvienībai, visticamāk, būs jāšķiras no Saeimas priekšsēdētājas amata.
Taču pats svarīgākais ir tas, ka frakciju līmenī personālijas nevienu vairs neinteresē, jo procesa stūrētāji R. Vējoņa atbalstītājus no ierakumu otras puses zina vārdā, bet pārējie nolaiž tvaiku, daloties savstarpējiem pārmetumiem tviterī.
Tā nākamo Valsts prezidentu izauklējušās ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis atgādina, ka it īpaši šajā balsojumā nevajag dalīt Saeimas deputātus opozīcijā un pozīcijā, jo ikvienu no viņiem ievēlējusi tauta un tas ir svarīgākais kritērijs.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa iemeslus, kādēļ nevajag pārlieku satraukties par publisku solījumu neturētājiem, izvērš plašāk.
Ja R. Vējonis netiktu ievēlēts šajās vēlēšanās, tad nākamajās startētu vismaz trīs jau caurkritušie kandidāti un Vienotība būtu spiesta izvirzīt arī savu, šādi vēl vairāk palielinot iespēju, ka prezidenta krēslā iesēstos pavisam cits, ne kāds no partiju laikus pieteiktajiem kandidātiem. Un šādā gadījumā no ietekmes zonu pārdalīšanas koalīcija nekādā gadījumā nespētu izvairīties. Daži no apvienības un citiem politiskajiem spēkiem to esot sapratuši un rīkojušies saskaņā ar šo izpratni.
Neesot arī pamata satraukumam, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā piedalījusies opozīcija, jo 42 koalīcijas garantētās balsis ir spēks, ar kuru nerēķināties nevar. Cita situācija būtu, ja opozīcijas balsis būtu vairākumā.
«Mēs gan pajautāsim Nacionālajai apvienībai, ko viņi vēlējās panākt, stūrgalvīgi paliekot pie E. Levita kandidatūras, bet koalīcija turpinās strādāt, un jau šodien Saeimas sēdē mēs redzējām, ka spējam vienoties arī gana sarežģītos jautājumos,» saka S. Āboltiņa.