Augstāko tiesu (AT) jau kādreiz vadījušā Andra Guļāna kandidatūra šim amatam daudziem šķiet tīkamāka, taču tiesību eksperti un arī vairākums politiķu sliecas atbalstīt ne mazums kritizēto pašreizējo AT priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Vai I. Bičkovičs gūs nepieciešamo parlamenta atbalstu, rādīs laiks.
No diviem kandidātiem – A. Guļāna un I. Bičkoviča – AT plēnuma vairākums par amatam atbilstošāko izvēlējās jau esošo tiesas priekšsēdētāju. Viņa kandidatūru atbalstīja nedaudz vairāk par pusi no plēnumā esošajiem tiesnešiem – 23 no 40. Tas nozīmē, ka AT tiesneši pauduši savu uzticību pašreizējam tiesas vadītājam un aicina to respektēt arī likumdevēju.
Tomēr ne visas Saeimā pārstāvētās frakcijas ir gatavas respektēt tiesnešu izvēli.
Slikts līderis
Piemēram, Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa prognozē, ka viņas vadītais politiskais spēks I. Bičkoviča kandidatūru neatbalstīs, jo viņš, septiņus gadus vadot AT, nav pārliecinājis sabiedrību par to, ka savu darbu paveicis godam, un daudzos svarīgos jautājumos bijis pārāk pasīvs.
«Mēs uzskatām, ka ir svarīgi nodrošināt, lai mūsu valstī tiesiskuma principi darbotos iespējami efektīvi, taču Bičkovičs to nespēj nodrošināt. Tādēļ Vienotība nevar balsot par Bičkoviču AT priekšsēdētāja amatā,» saka S. Āboltiņa. Viņa atgādina, ka gan uzņēmēji, gan ārvalstu investori, gan valsts iedzīvotāji regulāri sūdzas par problēmām tiesu sistēmā un nekas neliecinot, ka I. Bičkovičs, būdams arī Tieslietu padomes vadītājs, darījis visu iespējamo, lai novērstu problēmas.
Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars nav sajūsmā par AT plēnuma izvirzīto kandidatūru, taču ne mazāk būtiska viņam šķiet nepieciešamība mainīt AT priekšsēdētāja apstiprināšanas kārtību.
«Man bija iespēja uzklausīt abus, un pēc tikšanās Guļāna kungs man likās spēcīgāks kandidāts. Taču tagad izveidojas dīvaina situācija, jo plēnums nolēmis virzīt Saeimā uz balsojumu Bičkoviča kungu. Tas, kas man šajā situācijā šķiet savā ziņā nepareizi, ir balsot par balsojumu, nedzirdot plēnuma motivāciju atbalstīt konkrēto kandidātu. Manā skatījumā būtu jādomā par šīs kārtības pilnveidošanu,» saka politiķis.
Savukārt No sirds Latvijai (NSL), Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Saskaņa I. Bičkoviču, visticamāk, atbalstīs.
Vairākums atbalstītu
«Par šo jautājumu mēs vēl runāsim frakcijā, bet personīgi man pret Bičkoviču nav iebildumu,» saka NSL līdere I. Sudraba.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš savukārt norāda, ka būtu nepieciešami būtiski apsvērumi, lai Saeima neņemtu vērā AT plēnuma izvēli un noraidītu I. Bičkoviča kandidatūru. Apvienības frakcija gan vēl tikai lems, aicināt I. Bičkoviču uz savu sēdi vai nē, taču I. Bičkoviča nepārvēlēšana amatā konkrētajā situācijā radītu konfliktu starp likumdevēju un tiesu varu – tiktu apšaubīta tās neatkarība.
«Neviens no deputātiem vai palīgiem pašreiz nedarbojas šajā sistēmā. Mums jābūt ļoti dibinātiem, pierādāmiem apsvērumiem, lai balsotu pret AT plēnuma izvirzīto kandidātu.
Ja ir šaubas, tad vieglāk ir atbalstīt tiesu sistēmas pārzinātāju izvirzīto. Lai atbalstītu, pietiek ar uzticēšanos, bet, lai iebilstu, nepieciešami pierādījumi,» Saskaņas frakcijas izvēli ieskicē tās vadītājs Jānis Urbanovičs.
Kutelīga situācija
Uz potenciālo konfliktu starp tiesu varu un likumdevēju, ja tas neapstiprinās I. Bičkoviča kandidatūru, norāda arī atzītais konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Viņš atgādina, ka likuma izpratnē AT priekšsēdētājs ir tikai administratīvs vadītājs un šādā gadījumā viņu varētu neapstiprināt tikai tad, ja tiktu konstatēti pārkāpumi viņa administratīvajā darbā.
«Vieni AT priekšsēdētāju uztver kā administratīvu vadītāju, bet citi kā tiesu varas seju – glītāku vai mazāk glītāku, bet seju. Šajā gadījumā likumdevēja lēmums neapstiprināt nozīmētu to, ka neuzticas tiesu varai un ka šī seja ir ne tikai administratīvs vadītājs,» saka tiesību eksperts un piebilst, ka vajadzētu būt «ļoti nopietniem» argumentiem, lai parlaments neņemtu vērā AT plēnuma izvēli.
«Šāda veida noraidīšana var būt argumentēta ar labiem nolūkiem, bet tas pretstatītu parlamentu un Augstāko tiesu,» nenoliedzot, ka I. Bičkoviča kandidatūras neatbalstītājiem varētu būt paši labākie nodomi, papildina E. Pastars.