Saskaņa atsaukties ZZS aicinājumam nesola

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai piedēvē svarīgāko lomu nākamā Valsts prezidenta meklējumos, nolēmusi ieturēt īsteni teatrālu pauzi un savu kandidātu augstākajam valsts amatam atklāt tikai 11. maijā – nedēļu pirms oficiālā termiņa, kad partijas var iesniegt kandidātus, un nepilnu mēnesi pirms tam, kad saskaņā ar likumu Saeimai par prezidenta kandidātu jānobalso pirmajā kārtā. Politiskais spēks arī cer domubiedrus atrast opozīcijā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis stāsta, ka partiju savienība koalīcijas partneru vērtēšanai visticamāk virzīs vienu no jau nosauktajiem kandidātiem: zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, labklājības ministrs Uldis Augulis, Jelgavas mērs Andris Rāviņš, Liepājas mērs Uldis Sesks, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis vai Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze. «Ar lielu varbūtību tas kandidāts būs viens no viņiem,» saka politiķis, paužot uzskatu, ka atklātību alkstošās sabiedrības priekšā, nosaucot vairākus potenciālos kandidātus, ZZS negrēko.

Tiesa, ZZS esot uzrunājusi arī citus iespējamos Valsts prezidenta amata kandidātus, taču tie neesot vēlējušies pirms laika izgaismot savus vārdus un partija nosaukusi tikai tos, kuri šādam pārbaudījumam piekrituši.

A. Brigmanis arī neslēpj, ka ZZS centienos panākt tieši sava kandidāta ievēlēšanu atbalstu varētu meklēt arī opozīcijā. Piemēram, Saskaņā, kuras lomu Valsts prezidenta ievēlēšanā pieaugam prognozē tikai uz otro balsojuma kārtu, kas notiks, ja pirmajā koalīcija nebūs spējīga vienoties par kopēju kandidātu.

Taču Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nesteidzas solīt sadarbību vai atklāt savas simpātijas pret kādu no ZZS potenciālajiem kandidātiem.

«Es viņiem visiem vēlētu būt par prezidentu, bet nebūšu tik uzpūtīgs, lai vērtētu citas partijas kandidātus, kamēr viņi paši nav izceļojuši šo Golgātu. Turklāt arī pie mums notiek tas pats [sava kandidāta meklējumi],» saka J. Urbanovičs un uzslavē A. Brigmani par centieniem sarūpēt savam kandidātam nepieciešamo atbalstu kaut opozīcijā.

Politiķis arī pieļāva, ka runas par divām Valsts prezidenta vēlēšanu kārtām ir tikai aizsegs, lai, iemidzinot politisko konkurentu uzmanību, to paveiktu jau pirmajā. «(..) domāju, ka neesmu vienīgais frakcijas priekšsēdētājs, kurš nezina, kā tas viss beigsies,» piebilst J. Urbanovičs.

Jautāts, vai spraigas koalīcijas partiju sarunas par Valsts prezidenta amata kandidātu varētu liecināt par plaisām valdībā, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs pauž ticību, ka tā tas nebūs. «Politiskie spēki, kas veido valdību, pēc uzstādījumiem ir ļoti tuvi, cits citu pazīst, saprot situāciju, kādā mēs esam, un es domāju, ka tas neradīs absolūti nekādu plaisu,» saka A. Brigmanis.

Ļoti iespējams, ka tā tas arī ir, jo vismaz pagaidām neviena no koalīciju veidojošajām partijām neraujas mainīt politisko spēku balansu. Ne ZZS īsti gribētu uzņemties premjerministra amatu, ne Vienotība to kādam atdot. Turklāt neviens arī neslēpj, ka ievēlot citu, nevis ZZS tīkamāko kandidātu, izmaiņas valdībā būtu pat ļoti iespējamas.

Jau vēstīts, ka savstarpējās konsultācijas koalīcijas partijas apņēmušās uzsākt pēc 11. maija, kad visām partijām vajadzētu būt nosaukušām savu kandidatūru.

Līdz šim savus Valsts prezidenta amata kandidātus ir nosaukušas tikai divas opozīcijas partijas – Latvijas Reģionu apvienība šajā amatā vēlētos redzēt deputātu Mārtiņu Bondaru un partija No sirds Latvijai – parlamentārieti Gunāru Kūtri.